Bangladeša, strauji attīstoša Dienvidāzijas valsts, ir ieviesusi strukturētu un dinamisku muitas tarifu režīmu, kas paredzēts importa regulēšanai, vietējo nozaru aizsardzībai un ievērojamu valdības ieņēmumu radīšanai. Valsts importa politiku vada Nacionālā ieņēmumu padome (NBR), kas pārrauga tarifu likmju piemērošanu, pamatojoties uz produktu kategorijām un preču izcelsmi. Kā jaunattīstības ekonomika, Bangladeša lielā mērā paļaujas uz importētām izejvielām, kapitālieguldījumu precēm un patēriņa precēm, lai uzturētu savu ekonomisko izaugsmi, vienlaikus nosakot aizsargtarifus noteiktām nozarēm, lai veicinātu vietējo ražošanu.
Muitas tarifu likmes pa produktu kategorijām Bangladešā
1. Lauksaimniecības produkti
Lauksaimniecība joprojām ir svarīga Bangladešas nozare, kurā strādā liela daļa iedzīvotāju. Valdība ir izveidojusi līdzsvarotu tarifu režīmu lauksaimniecības produktu importam, apvienojot zemus tarifus būtiskām precēm un augstākas likmes produktiem, kurus var ražot vietējā tirgū, lai aizsargātu vietējos lauksaimniekus.
1.1 Lauksaimniecības pamatprodukti
- Graudaugi un graudi: Bangladeša importē ievērojamu daļu no saviem kviešiem, kukurūzas un rīsiem. Šo pamatproduktu tarifu likmes atšķiras atkarībā no vietējā ražošanas līmeņa un tirgus vajadzībām.
- Kvieši un kukurūza: Parasti tiek piemērots 5–10 % ievedmuitas nodoklis.
- Rīsi: Atkarībā no veida un sezonas importa nodokļi ir no 5% līdz 25%, un vietējā deficīta laikā tiek piemēroti zemāki tarifi.
- Augļi un dārzeņi: Svaigi produkti bieži tiek importēti, lai apmierinātu vietējo pieprasījumu. Tarifu struktūra veicina noteiktu augļu un dārzeņu vietējo ražošanu.
- Āboliem un vīnogām: tarifs no 20% līdz 25%.
- Sīpoli un ķiploki: piemēro 15–20 % muitas nodokli.
1.2 Lopkopība un piena produkti
- Gaļa un mājputni: Bangladeša importē daļu gaļas, īpaši liellopu, vistas un aitas gaļu. Lai aizsargātu vietējos lauksaimniekus, valdība piemēro importētajai gaļai tarifus 20–30% apmērā.
- Zivis un jūras veltes: Importētajām zivīm un jūras veltēm tiek piemēroti tarifi no 10% līdz 15%, un apstrādātām jūras veltēm tiek piemērotas augstākas likmes, lai atbalstītu vietējo zvejniecības nozari.
- Piena produkti: Piena produktiem, piemēram, piena pulverim, sieram un sviestam, tiek piemēroti 20–30 % tarifi, bet svarīgākajiem piena pulveriem tiek piemērotas zemākas likmes.
1.3 Īpašie ievedmuitas nodokļi
Bangladeša uztur preferenciālus tirdzniecības nolīgumus, piemēram, Dienvidāzijas Brīvās tirdzniecības zonu (SAFTA), kas ļauj importēt noteiktus lauksaimniecības produktus no dalībvalstīm ar samazinātiem vai nulles tarifiem. Turklāt Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) vismazāk attīstītās valsts (VAV) statuss piešķir Bangladešai preferenciālu režīmu, tostarp zemākus tarifus eksportam un importam ar noteiktām valstīm.
2. Rūpniecības preces
Rūpniecības preces ir kritiski svarīgas Bangladešas augošajai ekonomikai, īpaši tādās nozarēs kā būvniecība, ražošana un tekstilizstrādājumi. Rūpniecības produktu tarifi atšķiras atkarībā no tā, vai preces ir gatavie produkti vai izejvielas, ko izmanto vietējā ražošanā.
2.1 Mašīnas un iekārtas
- Rūpnieciskās iekārtas: Lai atbalstītu vietējo nozaru izaugsmi, Bangladeša piemēro zemus tarifus (no 1% līdz 5%) ražošanas, būvniecības un tekstilizstrādājumu ražošanas iekārtām.
- Tekstilmašīnas: 1–3 % muitas nodoklis, lai veicinātu valsts strauji augošo tekstilrūpniecības nozari.
- Celtniecības tehnika: 5–10 % tarifs, ar zemākām likmēm infrastruktūras attīstībai nepieciešamajam aprīkojumam.
- Elektroiekārtas: Elektriskajām mašīnām un iekārtām, piemēram, ģeneratoriem, transformatoriem un rūpnieciskajai elektronikai, tiek piemēroti 5–15 % tarifi.
2.2 Mehāniskie transportlīdzekļi un transports
Bangladeša importē plašu mehānisko transportlīdzekļu klāstu, sākot no vieglajām automašīnām līdz komerciāliem kravas automobiļiem. Transportlīdzekļu tarifi ir samērā augsti, lai aizsargātu vietējo transportlīdzekļu montāžas nozari un samazinātu ietekmi uz vidi, ko rada augsts emisiju līmenis.
- Pasažieru transportlīdzekļi: Vieglo automašīnu importa tarifi atšķiras atkarībā no dzinēja tilpuma un tipa.
- Maziem transportlīdzekļiem (zem 1500 cm3): tarifi svārstās no 60% līdz 120%.
- Luksusa klases automašīnām un lielmotoru transportlīdzekļiem: var tikt piemēroti nodokļi līdz pat 300 % apmērā, tostarp papildu un normatīvie nodokļi.
- Komerciālie transportlīdzekļi: Kravas automašīnām un autobusiem parasti tiek piemēroti tarifi no 25% līdz 50% atkarībā no transportlīdzekļa mērķa un izmēra.
- Transportlīdzekļu detaļas un komponenti: Automašīnu detaļām, piemēram, dzinējiem, riepām un akumulatoriem, tiek piemēroti tarifi no 10% līdz 25%, un preferenciālas likmes tiek piemērotas detaļām, ko izmanto vietējā montāžas nozarē.
2.3 Īpašas importa nodevas noteiktām valstīm
Bangladešai ir tirdzniecības nolīgumi ar dažādām valstīm, kas samazina tarifus noteiktām rūpniecības precēm. Piemēram, saskaņā ar Dienvidāfrikas brīvās tirdzniecības nolīgumu (SAFTA ) rūpniecības iekārtām, kas importētas no tādām dalībvalstīm kā Indija un Nepāla, var tikt piemēroti zemāki tarifi. Turklāt Bangladešas saistības PTO paredz samazinātus tarifus rūpniecības precēm no dalībvalstīm.
3. Tekstilizstrādājumi un apģērbs
Bangladeša ir viena no pasaulē lielākajām tekstilizstrādājumu un apģērbu eksportētājām. Tā rezultātā valdība saglabā relatīvi zemus tarifus izejvielām un augstākus nodevas importētiem gataviem apģērbiem, lai aizsargātu savu vietējo rūpniecību.
3.1 Izejvielas
- Kokvilna un dzija: Bangladeša importē lielu daļu kokvilnas un sintētiskās dzijas, piemērojot zemus tarifus (no 1% līdz 5%), lai nodrošinātu vietējās tekstilrūpniecības konkurētspēju.
- Kokvilnas imports: Parasti tiek piemērots 5 % tarifs.
- Sintētiskās šķiedras un dzijas: Piesaista muitas likmi no 1% līdz 3%.
3.2 Gatavs apģērbs un apģērbs
- Apģērbs un apģērbu izstrādājumi: Gatavajiem apģērbiem, kas tiek importēti Bangladešā, tiek piemēroti augstāki tarifi, parasti no 25% līdz 50%, lai aizsargātu vietējo apģērbu ražošanas nozari.
- Ikdienas apģērbs un sporta apģērbs: parasti tiek aplikts ar nodokli 30–40 % apmērā.
- Luksusa apģērbs: Premium klases apģērbiem var tikt piemērotas augstākas tarifu likmes 50% vai vairāk apmērā.
3.3 Īpašie ievedmuitas nodokļi
Tekstilizstrādājumu un apģērbu imports no SAFTA dalībvalstīm, piemēram, Indijas, Pakistānas un Šrilankas, var gūt labumu no samazinātiem tarifiem vai beznodokļu kvotām saskaņā ar reģionālajiem tirdzniecības nolīgumiem. Turklāt Bangladešai ir preferenciāla piekļuve Eiropas tirgiem saskaņā ar ES Vispārējo preferenču shēmu (VPS), kas ļauj Bangladešas tekstilizstrādājumiem iekļūt ES tirgos bez tarifiem.
4. Patēriņa preces
Bangladeša importē plašu patēriņa preču klāstu, tostarp elektroniku, mājsaimniecības preces un pārtikas produktus. Šo preču tarifu struktūra atspoguļo valdības vēlmi līdzsvarot patērētāju piekļuvi pieejamām precēm ar nepieciešamību aizsargāt vietējās rūpniecības nozares.
4.1 Elektronika un sadzīves tehnika
- Sadzīves tehnika: Lielām sadzīves tehnikas ierīcēm, piemēram, ledusskapjiem, veļas mašīnām un gaisa kondicionieriem, parasti tiek piemērota importa nodeva 25–40 % apmērā.
- Ledusskapji: Parasti tiek piemērots 30% nodoklis.
- Gaisa kondicionieriem: Parasti tiek piemēroti tarifi no 35% līdz 40%.
- Patēriņa elektronika: elektronikai, piemēram, televizoriem, viedtālruņiem un klēpjdatoriem, parasti tiek piemēroti tarifi no 20% līdz 35%.
- Televizori: importēti ar 25% tarifu.
- Viedtālruņi un klēpjdatori: Piemērojami nodokļi 15–20 % apmērā.
4.2 Mēbeles un iekārtojums
- Mēbeles: Importētām mēbelēm, tostarp mājas un biroja mēbelēm, tiek piemēroti tarifi no 30% līdz 40%.
- Mājas mēbeles: tādas preces kā paklāji, aizkari un mājas dekoru izstrādājumi parasti tiek aplikti ar nodokli 20–30% apmērā.
4.3 Īpašie ievedmuitas nodokļi
Patēriņa preces no Dienvidāfrikas brīvās tirdzniecības zonas (SAFTA) valstīm var gūt labumu no samazinātiem tarifiem, savukārt preces no valstīm ar brīvās tirdzniecības nolīgumiem vai preferenciālu piekļuvi saskaņā ar PTO noteikumiem var arī gūt labumu no zemākiem tarifiem. Piemēram, Indija un Šrilanka gūst labumu no zemākiem tarifiem noteiktām patēriņa precēm, ko eksportē uz Bangladešu.
5. Enerģija un naftas produkti
Bangladeša importē ievērojamu daļu no savas enerģijas vajadzības, jo īpaši naftu un gāzi. Valdība piemēro tarifus un nodokļus šim importam, lai nodrošinātu stabilu piegādi, vienlaikus gūstot ieņēmumus.
5.1 Naftas produkti
- Jēlnafta: Jēlnaftas importa nodevas ir relatīvi zemas, parasti no 5% līdz 10%, lai saglabātu cenu pieejamību.
- Rafinēti naftas produkti: Tarifi rafinētiem naftas produktiem, piemēram, benzīnam, dīzeļdegvielai un aviācijas degvielai, parasti ir no 10% līdz 25%, un luksusa degvielas produktiem tiek piemērotas augstākas likmes.
5.2 Atjaunojamās enerģijas iekārtas
- Saules paneļi un vēja turbīnas: Lai veicinātu atjaunojamo enerģiju, Bangladeša saskaņā ar saviem zaļās enerģijas mērķiem piemēro zemus vai nulles tarifus atjaunojamo energoresursu iekārtām, tostarp saules paneļiem un vēja turbīnām.
6. Farmācija un medicīnas iekārtas
Bangladešas farmācijas nozare ir strauji augoša nozare, un valdība piemēro aizsardzības tarifus noteiktām importētām zālēm un medicīnas iekārtām, lai veicinātu vietējo ražošanu, vienlaikus nodrošinot piekļuvi svarīgākajiem veselības aprūpes produktiem.
6.1 Farmācija
- Zāles: Pamata zālēm parasti tiek piemēroti nulles vai zemi tarifi (5–10 %), lai nodrošinātu to pieejamību. Augstāki tarifi var tikt piemēroti nebūtiskām vai luksusa zālēm.
6.2 Medicīnas ierīces
- Medicīnas iekārtas: Medicīnas ierīcēm, piemēram, diagnostikas instrumentiem, ķirurģiskajiem instrumentiem un slimnīcu gultām, parasti tiek piemēroti tarifi no 5% līdz 15%.
7. Īpašie importa nodokļi un atbrīvojumi
Bangladeša īsteno dažādas īpašas importa nodevas un atbrīvojumus, lai aizsargātu vietējās rūpniecības nozares, vienlaikus veicinot tirdzniecību ar konkrētām valstīm.
7.1 Īpaši pienākumi valstīm, kas nav SAFTA dalībvalstis
Importam no valstīm, kas nav SAFTA dalībvalstis, piemēram, Ķīnas, Amerikas Savienotajām Valstīm un Japānas, tiek piemērotas NBR noteiktās standarta tarifu likmes. Piemēram, produktiem no Ķīnas tiek piemēroti regulāri tarifi, lai gan Bangladešas dalība Ķīnas iniciatīvā “Viena josta, viens ceļš” (BRI) galu galā var novest pie samazinātiem tarifiem noteiktiem produktiem.
7.2 Divpusēji un daudzpusēji nolīgumi
Bangladeša gūst labumu no vairākiem preferenciāliem tirdzniecības nolīgumiem, kas samazina tarifus precēm no konkrētām valstīm vai reģioniem, tostarp:
- Dienvidāzijas brīvās tirdzniecības zona (SAFTA): Samazināti tarifi precēm, ar kurām tirgojas SAARC dalībvalstis, tostarp Indija, Pakistāna, Šrilanka un citas.
- ES vispārējo preferenču shēma (VPS): ļauj piemērot nulles tarifus daudzām precēm, ko eksportē no Bangladešas uz ES valstīm.
- Divpusēji nolīgumi: Bangladeša ir parakstījusi divpusējus tirdzniecības nolīgumus ar tādām valstīm kā Indija, kas ļauj noteiktām precēm piemērot beznodokļu vai samazinātas tarifu likmes.
Valsts fakti
- Oficiālais nosaukums: Bangladešas Tautas Republika
- Galvaspilsēta: Daka
- Lielākās pilsētas:
- Daka (galvaspilsēta un lielākā pilsēta)
- Čitagonga
- Khulna
- Ienākumi uz vienu iedzīvotāju: aptuveni 2554 USD (2023. gada aplēse)
- Iedzīvotāju skaits: aptuveni 171 miljons (2023. gada aplēses)
- Oficiālā valoda: bengāļu (Bangalu)
- Valūta: Bangladešas taka (BDT)
- Atrašanās vieta: Dienvidāzija, kas robežojas ar Indiju rietumos, ziemeļos un austrumos, Mjanmu dienvidaustrumos un Bengālijas līci dienvidos.
Bangladešas ģeogrāfija
Bangladeša atrodas Dienvidāzijas ziemeļaustrumu daļā, un tās platība ir aptuveni 148 460 kvadrātkilometri. Valstij raksturīga sulīga zaļuma, plašas upju sistēmas un piekrastes līdzenumi, padarot to par vienu no auglīgākajiem reģioniem pasaulē.
- Upes: Bangladešu šķērso vairāk nekā 700 upes, no kurām lielākās ir Ganga (Padma), Brahmaputra (Jamuna) un Megna.
- Reljefs: Valsts pārsvarā ir līdzena ar zemām palienēm un deltām, ko veido upes. Čitagongas kalnu apgabalos dienvidaustrumos ir daži kalnaini apgabali.
- Klimats: Bangladešā valda tropiskais musonu klimats ar karstām, mitrām vasarām un spēcīgām musonu lietavām.
Bangladešas ekonomika
Bangladeša pēdējo divu desmitgažu laikā ir piedzīvojusi strauju ekonomikas izaugsmi, pārejot no uz lauksaimniecību balstītas ekonomikas uz tādu, ko virza ražošana, pakalpojumi un eksports. Valsts ekonomikas politika koncentrējas uz industrializāciju, eksportu un infrastruktūras attīstību.
1. Tekstilizstrādājumi un apģērbs
Bangladeša ir otra lielākā apģērbu eksportētāja pasaulē pēc Ķīnas. Tekstilizstrādājumu un apģērbu nozare veido aptuveni 85% no valsts kopējā eksporta un nodarbina miljoniem darbinieku, galvenokārt sievietes. Valdība ir īstenojusi labvēlīgu politiku, lai veicinātu šo nozari, tostarp zemus tarifus izejvielām un stimulus ārvalstu investīcijām.
2. Lauksaimniecība
Lauksaimniecība joprojām ir būtiska Bangladešas ekonomikas sastāvdaļa, kurā nodarbināti gandrīz 40% darbaspēka. Galvenie lauksaimniecības produkti ir rīsi, džuta, tēja un zivis. Valdība ir veikusi pasākumus, lai uzlabotu lauksaimniecības produktivitāti, izmantojot subsīdijas, zemus izejvielu tarifus un lauku attīstības programmas.
3. Naudas pārvedumi un pakalpojumi
Ārvalstu strādnieku naudas pārvedumiem ir izšķiroša nozīme Bangladešas ekonomikā, tie būtiski veicina ārvalstu valūtas rezerves. Arī pakalpojumu sektors, tostarp banku darbība, telekomunikācijas un informācijas tehnoloģijas, strauji aug, un paredzams, ka nākotnē tas dos lielāku ieguldījumu valsts IKP.
4. Infrastruktūras attīstība
Bangladeša veic ievērojamus ieguldījumus infrastruktūras attīstībā, tostarp jaunu elektrostaciju, tiltu un ostu būvniecībā, lai atbalstītu rūpniecības izaugsmi un urbanizāciju. Paredzams, ka tādi projekti kā Padmas tilts un jaunas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) turpmākajos gados vēl vairāk veicinās ekonomikas izaugsmi.
