Dānija, kas atrodas Ziemeļeiropā, ir augsti attīstīta un atvērta ekonomika, kuras ekonomiskā izaugsme lielā mērā balstās uz starptautisko tirdzniecību. Kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts Dānija piemēro ES kopējo ārējo tarifu (CET) importam no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, vienlaikus gūstot labumu no beznodokļu tirdzniecības ES vienotajā tirgū. Dānijas muitas tarifu sistēma regulē plaša produktu klāsta importu, nodrošinot godīgu konkurenci, aizsargājot vietējās nozares un radot valdības ieņēmumus. Turklāt Dānija bauda preferenciālas tarifu likmes precēm, kas importētas no valstīm, ar kurām ES ir noslēgusi brīvās tirdzniecības nolīgumus (BTN), tostarp Amerikas Savienotajām Valstīm, Japānas, Kanādas un citām.
Importēto produktu tarifu kategorijas
Dānija ievēro ES kopējo ārējo tarifu (CET), kas attiecas uz importu no valstīm, kas nav ES dalībvalstis. Likmes atšķiras atkarībā no produkta veida, tā izcelsmes un spēkā esošajiem tirdzniecības nolīgumiem. Zemāk ir sniegts detalizēts tarifu likmju sadalījums galvenajām produktu kategorijām.
1. Lauksaimniecības produkti
Lauksaimniecībai ir nozīmīga loma Dānijas ekonomikā, taču valsts importē dažādus lauksaimniecības produktus, lai apmierinātu iekšzemes patēriņa vajadzības. Lauksaimniecības produktu importa tarifi ir paredzēti, lai aizsargātu vietējos lauksaimniekus, vienlaikus nodrošinot būtisku pārtikas produktu pieejamību.
1.1 Tarifu likmes galvenajiem lauksaimniecības produktiem
- Augļi un dārzeņi:
- Svaigi augļi (piemēram, āboli, apelsīni, banāni): 8–12%
- Dārzeņi (piemēram, sīpoli, tomāti, kartupeļi): 8%-10%
- Saldēti augļi un dārzeņi: 8%-12%
- Žāvēti augļi: 5%-10%
- Graudaugi un labība:
- Kvieši: 0%-5%
- Rīsi: 5%-10%
- Kukurūza: 0%-5%
- Mieži: 5%-8%
- Gaļa un mājputni:
- Liellopu gaļa: 10%-20%
- Cūkgaļa: 10%-20%
- Mājputni (vista, tītars): 10%-20%
- Pārstrādāta gaļa (desas, bekons): 15–25 %
- Piena produkti:
- Piens: 0%-10%
- Siers: 10%-20%
- Sviests: 10%-20%
- Pārtikas eļļas:
- Saulespuķu eļļa: 10%-15%
- Palmu eļļa: 8%-15%
- Olīveļļa: 8%-12%
- Citi lauksaimniecības produkti:
- Cukurs: 10%-15%
- Kafija un tēja: 5%-10%
1.2 Īpašie importa nodokļi lauksaimniecības produktiem
- ES tirdzniecības preferences: No citām ES dalībvalstīm importētajiem lauksaimniecības produktiem saskaņā ar ES vienoto tirgu netiek piemēroti muitas tarifi, tādējādi veicinot tirdzniecību ES ietvaros. Šī sistēma nodrošina, ka Dānija importē svaigus un augstas kvalitātes lauksaimniecības produktus par konkurētspējīgām cenām.
- Ārpus ES valstīm: Lauksaimniecības produktiem, kas importēti no ārpus ES valstīm, tostarp Amerikas Savienotajām Valstīm, Ķīnas un Brazīlijas, piemēro CET. Dažos gadījumos lauksaimniecības produktu importam no ārpus ES valstīm var tikt piemērotas papildu kvotas vai augstāki tarifi, īpaši, ja tie pārsniedz iepriekš noteiktos ierobežojumus.
- Preferenciālās tirdzniecības programmas: Dānija kā ES dalībvalsts gūst labumu no preferenciāliem tarifiem lauksaimniecības produktiem no jaunattīstības valstīm saskaņā ar ES vispārējo preferenču sistēmu (VPS) un citiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem, samazinot vai atceļot tarifus noteiktām lauksaimniecības precēm.
2. Rūpniecības preces
Dānija importē plašu rūpniecības preču klāstu, tostarp mašīnas, izejvielas un iekārtas, lai atbalstītu savu spēcīgo ražošanas un būvniecības nozari. Rūpniecības preču tarifi ir strukturēti tā, lai aizsargātu vietējās nozares, vienlaikus nodrošinot piekļuvi svarīgākajām izejvielām.
2.1 Mašīnas un iekārtas
- Smagās mašīnas (piemēram, celtņi, buldozeri, ekskavatori): 0%-5%
- Rūpnieciskās iekārtas:
- Ražošanas iekārtas (piemēram, tekstilrūpniecības mašīnas, pārtikas pārstrādes iekārtas): 0–5 %
- Būvniecības tehnika: 0%-5%
- Ar enerģiju saistītas iekārtas (ģeneratori, turbīnas): 0–5 %
- Elektroiekārtas:
- Elektromotori: 3%-5%
- Transformatori: 5%
- Kabeļi un elektroinstalācija: 5%
2.2 Automobiļi un automašīnu detaļas
Dānija importē lielu skaitu transportlīdzekļu un auto detaļu, un tarifi šiem produktiem ir paredzēti, lai regulētu importu, vienlaikus veicinot jaunāku, videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu.
- Pasažieru transportlīdzekļi:
- Jauni transportlīdzekļi: 10%
- Lietoti transportlīdzekļi: 10–12 % (atkarībā no transportlīdzekļa vecuma un emisiju standartiem)
- Komerciālie transportlīdzekļi:
- Kravas automašīnas un autobusi: 5–10 %
- Auto detaļas:
- Dzinēji un mehāniskās sastāvdaļas: 3–5 %
- Riepas un bremžu sistēmas: 3%-5%
- Transportlīdzekļu elektronika (piemēram, apgaismojums, audiosistēmas): 3%-5%
2.3 Īpašie importa nodokļi rūpniecības precēm
- ES tirdzniecības preferences: No citām ES valstīm importētām rūpniecības precēm piemēro nulles tarifus, kas veicina tirdzniecību ES vienotajā tirgū.
- BTN: Dānija gūst labumu no ES brīvās tirdzniecības nolīgumiem ar tādām valstīm kā Kanāda (CETA), Japāna un Dienvidkoreja. No šīm valstīm importētām rūpniecības precēm var piemērot samazinātus vai nulles tarifus.
3. Patēriņa elektronika un sadzīves tehnika
Dānija importē ievērojamu daļu plaša patēriņa elektronikas un sadzīves tehnikas no Āzijas, Eiropas un Ziemeļamerikas. Šīm precēm piemērotie tarifi ir salīdzinoši zemi, lai veicinātu piekļuvi modernām tehnoloģijām un patēriņa precēm.
3.1 Patēriņa elektronika
- Viedtālruņi: 0%-5%
- Klēpjdatori un planšetdatori: 0%-5%
- Televizori: 3%-5%
- Audioiekārtas (piemēram, skaļruņi, skaņas sistēmas): 3%-5%
- Kameras un foto aprīkojums: 3%-5%
3.2 Sadzīves tehnika
- Ledusskapji: 3%-5%
- Veļas mazgājamās mašīnas: 3%-5%
- Mikroviļņu krāsnis: 3%-5%
- Gaisa kondicionieri: 3%-5%
- Trauku mazgājamās mašīnas: 3%-5%
3.3 Īpašie ievedmuitas nodokļi elektronikai un sadzīves tehnikai
- ES brīvās tirdzniecības līgumi: Patēriņa elektronikai un sadzīves tehnikai, kas importēta no valstīm, ar kurām ES ir brīvās tirdzniecības nolīgumi, piemēram, Japānas un Dienvidkorejas, tiek piemēroti samazināti vai nulles tarifi.
- Ārpus ES valstīm: Patēriņa elektronikai un ierīcēm no ārpus ES valstīm, piemēram, Ķīnas un Amerikas Savienotajām Valstīm, piemēro CET, kas parasti svārstās no 3% līdz 5%.
4. Tekstilizstrādājumi, apģērbs un apavi
Dānija importē ievērojamu daļu tekstilizstrādājumu, apģērbu un apavu ierobežotās vietējās ražošanas dēļ. Šajā nozarē noteikto tarifu mērķis ir līdzsvarot importa nepieciešamību ar vietējo ražotāju aizsardzību.
4.1 Apģērbs un apģērbs
- Standarta apģērbs (piemēram, T-krekli, džinsi, uzvalki): 12%-15%
- Luksusa un dizaineru zīmoli: 15–20 %
- Sporta apģērbs un sporta apģērbs: 10–15 %
4.2 Apavi
- Standarta apavi: 10%-15%
- Luksusa apavi: 15%-20%
- Sporta apavi un sporta apavi: 10%-15%
4.3 Neapstrādāti tekstilizstrādājumi un audumi
- Kokvilna: 0%-5%
- Vilna: 0%-5%
- Sintētiskās šķiedras: 5%-10%
4.4 Īpašie tekstilizstrādājumu importa nodokļi
- VPS preferences: Saskaņā ar ES vispārējo preferenču sistēmu (VPS) no jaunattīstības valstīm importētajiem tekstilizstrādājumiem un apģērbam var piemērot samazinātus tarifus vai beznodokļu piekļuvi.
- BTN preferences: Tekstilizstrādājumiem un apģērbam, kas importēti no valstīm, ar kurām ES ir noslēgusi brīvās tirdzniecības nolīgumus, piemēram, Vjetnamas un Kanādas, saskaņā ar nolīgumu var piemērot zemākus vai nulles tarifus.
5. Farmācija un medicīnas iekārtas
Dānija importē dažādas zāles un medicīnas iekārtas, lai atbalstītu savu moderno veselības aprūpes sistēmu. Šo produktu tarifi parasti ir zemi, lai nodrošinātu pieejamu piekļuvi veselības aprūpes precēm.
5.1 Farmaceitiskie produkti
- Zāles (ģenēriskās un firmas zāles): 0%-5%
- Vakcīnas: 0%
- Uztura bagātinātāji un vitamīni: 5–10 %
5.2 Medicīnas iekārtas
- Diagnostikas iekārtas (piemēram, rentgena aparāti, MRI aparāti): 0%-5%
- Ķirurģiskie instrumenti: 0%-5%
- Slimnīcu gultas un uzraudzības iekārtas: 0%-5%
5.3 Īpašie ievedmuitas nodokļi medicīnas precēm
- Nulles tarifi ES importam: No citām ES valstīm importētie farmaceitiskie produkti un medicīnas iekārtas Dānijā ieved bez tarifiem, tādējādi atvieglojot piekļuvi svarīgākajām veselības aprūpes precēm.
- BTN preferences: Medicīnas produktiem, kas importēti no valstīm, ar kurām ES ir noslēguši brīvās tirdzniecības nolīgumus, piemēram, Japānas un Kanādas, var tikt piemēroti samazināti vai nulles tarifi.
6. Alkohols, tabaka un luksusa preces
Dānija piemēro augstākus tarifus alkoholam, tabakai un luksusa precēm, lai regulētu patēriņu un gūtu ieņēmumus. Papildus muitas nodokļiem šīm precēm tiek piemērots arī akcīzes nodoklis.
6.1 Alkoholiskie dzērieni
- Alus: 15%-20%
- Vīns: 15%-20%
- Stiprie alkoholiskie dzērieni (viskijs, degvīns, rums): 20–30 %
- Bezalkoholiskie dzērieni: 10%-15%
6.2 Tabakas izstrādājumi
- Cigaretes: 30%-40%
- Cigāri: 25%-35%
- Citi tabakas izstrādājumi (piemēram, pīpju tabaka): 25–35 %
6.3 Luksusa preces
- Pulksteņi un rotaslietas: 20%-30%
- Dizaineru rokassomas un aksesuāri: 20%-30%
- Augstas klases elektronika: 10%-15%
6.4 Īpašie ievedmuitas nodokļi luksusa precēm
- Imports no valstīm ārpus ES: Luksusprecēm, kas importētas no valstīm ārpus ES, tiek piemēroti augstāki tarifi, kas parasti svārstās no 20% līdz 30% atkarībā no produkta. Šīm precēm var tikt piemēroti arī papildu nodokļi vai akcīzes nodokļi.
- Akcīzes nodokļi: Dānijā alkohols, tabaka un luksusa preces ir apliekamas ar akcīzes nodokļiem, ko piemēro papildus muitas tarifiem.
Fakti par Dāniju
- Oficiālais nosaukums: Dānijas Karaliste
- Galvaspilsēta: Kopenhāgena
- Trīs lielākās pilsētas:
- Kopenhāgena
- Orhūsa
- Odense
- Ienākumi uz vienu iedzīvotāju: aptuveni 67 000 USD (2023. gada aplēse)
- Iedzīvotāju skaits: aptuveni 5,9 miljoni (2023. gada aplēses)
- Oficiālā valoda: dāņu
- Valūta: Dānijas krona (DKK)
- Atrašanās vieta: Ziemeļeiropa, dienvidos robežojas ar Vāciju un to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra.
Dānijas ģeogrāfija
Dānija ir maza, līdzena valsts, kas atrodas Ziemeļeiropā. Tā sastāv no Jitlandes pussalas un arhipelāga, kurā ir vairāk nekā 400 salu, no kurām aptuveni 70 ir apdzīvotas. Valsts ir pazīstama ar savu mēreno klimatu, auglīgo lauksaimniecības zemi un plašo piekrasti.
- Pussalas un salas: Dānija galvenokārt sastāv no Jitlandes pussalas un vairākām lielām salām, tostarp Zēlandes (Zēlandes), Fīnas (Finas) un Lolandes. Šīs reljefa formas veido valsts ekonomiku, jo īpaši lauksaimniecību un jūrniecības nozari.
- Upes un ezeri: Dānijā nav lielu upju, taču tās daudzās mazās upes un ezeri veicina lauksaimniecisko darbību un papildina tās gleznaino ainavu.
- Piekrastes līnija: Dānijas garā piekraste stiepjas aptuveni 7400 kilometru garumā, nodrošinot piekļuvi Ziemeļjūrai un Baltijas jūrai. Šī piekrastes atrašanās vieta ir veicinājusi Dānijas spēcīgās jūrniecības tradīcijas un atbalsta tās plaukstošo zvejniecības nozari.
- Klimats: Dānijā valda mērens jūras klimats ar maigām vasarām un vēsām ziemām. Valstī bieži līst visa gada garumā, kas veicina auglīgo augsni un lauksaimniecības produktivitāti.
Dānijas ekonomika un galvenās nozares
Dānijas ekonomika ir augsti attīstīta un daudzveidīga, ar spēcīgām nozarēm lauksaimniecībā, ražošanā, atjaunojamajā enerģijā un pakalpojumos. Kā viena no labklājīgākajām valstīm pasaulē, Dānija lepojas ar augstu dzīves līmeni un ir starp vadošajām valstīm ekonomiskās konkurētspējas, ilgtspējības un sociālās labklājības ziņā.
1. Lauksaimniecība
- Dānijai ir ļoti efektīva lauksaimniecības nozare, kurai ir izšķiroša nozīme valsts ekonomikā. Valsts ir nozīmīga cūkgaļas, piena produktu un graudu produktu ražotāja, eksportējot ievērojamu daļu no savas lauksaimniecības produkcijas.
- Galvenie eksporta produkti: cūkgaļa, piena produkti un graudi (īpaši mieži un kvieši) ir vieni no Dānijas galvenajiem lauksaimniecības eksporta produktiem, un galvenie tirgi ir ES, Tuvajos Austrumos un Āzijā.
2. Ražošana
- Dānijā ir labi attīstīta ražošanas nozare, kas koncentrējas uz augstas vērtības produktiem, piemēram, farmāciju, mašīnbūvi, elektroniku un pārtikas pārstrādi. Valstī atrodas tādi pasaulē atzīti uzņēmumi kā Novo Nordisk (farmācija) un Danfoss (rūpnieciskie risinājumi).
- Galvenās nozares: farmācija, mašīnbūve, elektronika un pārtikas pārstrāde ir vadošās nozares Dānijas ražošanā. Valsts produkti tiek eksportēti uz tirgiem visā pasaulē, un ES ir galvenais galamērķis.
3. Atjaunojamā enerģija
- Dānija ir pasaules līdere atjaunojamās enerģijas, jo īpaši vēja enerģijas, jomā. Valsts apņemšanās samazināt oglekļa emisijas un pāriet uz ilgtspējīgiem enerģijas avotiem ir novedusi pie ievērojamām investīcijām vēja enerģijā un citās atjaunojamās enerģijas tehnoloģijās.
- Vēja enerģija: Dānija ir viena no pasaulē lielākajām vēja turbīnu eksportētājām un ir pazīstama ar savu vadošo jūras vēja elektrostaciju izveidi. Valsts ir izvirzījusi ambiciozus mērķus oglekļa neitralitātes sasniegšanai turpmākajās desmitgadēs.
4. Informācijas tehnoloģijas un pakalpojumi
- Dānijas ekonomikā ir augošs IT un pakalpojumu sektors, koncentrējoties uz inovācijām un digitālo transformāciju. Dānijai ir spēcīga klātbūtne IT pakalpojumu, finanšu tehnoloģiju un zaļo tehnoloģiju jomā, pozicionējot sevi kā tehnoloģiju centru Ziemeļeiropā.
- Tehnoloģiju jaunuzņēmumi: Dānijas tehnoloģiju jaunuzņēmumu aina paplašinās, ko atbalsta augsti kvalificēts darbaspēks, spēcīga digitālā infrastruktūra un valdības iniciatīvas, kas veicina inovācijas.
5. Tūrisms
- Tūrisms ir nozīmīgs ieguldījums Dānijas ekonomikā, un miljoniem apmeklētāju piesaista valsts bagātīgais kultūras mantojums, vēsturiskie orientieri un gleznainās ainavas. Kopenhāgena ir populārs galamērķis, kas pazīstams ar savu arhitektūru, muzejiem un moderno dizainu.
- Populāri galamērķi: Papildus Kopenhāgenai citi populāri tūristu galamērķi ir Orhūsa, Vikingu kuģu muzejs Roskildē un Legolandes atrakciju parks Billundā.
