Vjetnama, strauji attīstoša valsts Dienvidaustrumāzijā, ir kļuvusi par svarīgu spēlētāju globālajā tirdzniecībā un komercijā. Ar savu dinamisko ražošanas nozari, bagātīgajiem dabas resursiem un augošo patērētāju tirgu Vjetnama ir pievilcīgs starptautiskās tirdzniecības galamērķis. Integrējoties globālajā ekonomikā, Vjetnama ir izstrādājusi visaptverošu muitas un tarifu sistēmu, lai regulētu importu un aizsargātu vietējo rūpniecību, vienlaikus izpildot savas starptautiskās tirdzniecības saistības. Importa tarifi Vjetnamā atšķiras atkarībā no valstī ievedamo preču veida, spēkā esošajiem tirdzniecības nolīgumiem un īpašiem noteikumiem attiecībā uz noteiktām valstīm vai produktiem.
Vjetnamas muitas tarifu struktūra
Vjetnamas tarifu sistēmu regulē Finanšu ministrija, un tā atbilst starptautiskajam Harmonizētās sistēmas (HS) kodam, kas klasificē preces plašās kategorijās. Importa nodokļi parasti tiek piemēroti procentos no importējamo preču vērtības, lai gan dažiem produktiem var tikt piemērots nodoklis, pamatojoties uz daudzumu, svaru vai citiem faktoriem. Importa tarifi Vjetnamā ir pakāpeniski samazināti, valstij noslēdzot dažādus brīvās tirdzniecības nolīgumus (BTN), taču joprojām pastāv ievērojamas atšķirības atkarībā no produktu kategorijām un izcelsmes valstīm.
Harmonizētās sistēmas (HS) koda klasifikācija
Vjetnamas muitas sistēma izmanto HS kodu, kas kategorizē produktus nodaļās, pamatojoties uz to veidu. Importa nodokļi ir atkarīgi no katra produkta klasifikācijas un no tā, vai Vjetnama ir vienojusies par labvēlīgiem tarifiem saskaņā ar kādu konkrētu tirdzniecības nolīgumu. Vjetnama ir arī vairāku reģionālu un starptautisku ekonomisko organizāciju, piemēram, ASEAN Ekonomikas kopienas (AEC) un Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO), dalībniece, kas ietekmē tās tarifu struktūru.
Vispārējās importa nodevas
Vjetnamā ir elastīga tarifu sistēma ar plašu nodokļu klāstu, kas balstīts uz produktu kategorijām, kuras var iedalīt šādās plašās klasifikācijās:
- Lauksaimniecības produkti: 10%–30%
- Lauksaimniecības produktiem, piemēram, graudiem, augļiem, dārzeņiem un lopkopības produktiem, tiek piemēroti mēreni līdz augsti tarifi, lai aizsargātu vietējo lauksaimniecību un pārtikas ražošanu.
- Mašīnas un iekārtas: 0%–15%
- Rūpnieciskajām mašīnām, iekārtām un tehnoloģiskajām precēm parasti tiek piemērotas zemas nodevas, īpaši attiecībā uz būtisku aprīkojumu, ko izmanto ražošanā un infrastruktūras projektos.
- Automobiļi un transportlīdzekļi: 10%–50%
- Importētiem automobiļiem, īpaši luksusa klases transportlīdzekļiem, tiek piemērotas augstākas nodevas. Tomēr ASEAN valstīs ražotiem transportlīdzekļiem var piemērot samazinātas nodevas reģionālo nolīgumu dēļ.
- Tekstilizstrādājumi un apģērbs: 10%–30%
- Vjetnamā importētajiem tekstilizstrādājumiem un apģērbam tiek piemērotas dažādas nodevas, un vietējā tekstilrūpniecība saņem zināmu aizsardzību, piemērojot tarifus importētajām gatavajām precēm.
- Ķīmiskās vielas un farmācija: 5%–20%
- Farmaceitiskajiem produktiem un ķīmiskajām vielām, īpaši tām, ko izmanto veselības aprūpē un ražošanā, ir salīdzinoši zemas ievedmuitas nodevas. Dažas medicīnas preces var tikt atbrīvotas no nodevām, ievērojot īpašus nosacījumus.
- Elektronika un patēriņa preces: 5%–20%
- Patēriņa elektronikai, piemēram, mobilajiem tālruņiem, datoriem un sadzīves tehnikai, tiek piemēroti mēreni tarifi. Valdība ir veicinājusi noteiktu elektronikas izstrādājumu ražošanu vietējā tirgū, kā rezultātā tiek piemēroti nodokļi importētajām gatavajām precēm.
Īpaši ievedmuitas nodokļi noteiktiem produktiem no īpašām valstīm
Vjetnamas importa nodevas var atšķirties atkarībā no izcelsmes valsts, pamatojoties uz nolīgumiem, ko Vjetnama ir parakstījusi ar konkrētām valstīm vai reģioniem. Jo īpaši preferenciāli tarifi var attiekties uz importu no noteiktām valstīm, ar kurām Vjetnama ir noslēgusi brīvās tirdzniecības nolīgumus (BTN).
- ASEAN valstis: Vjetnama ir ASEAN Brīvās tirdzniecības zonas (AFTA) dalībvalsts, kas ļauj piemērot preferenciālus tarifus precēm, kas importētas no citām ASEAN valstīm. Daudzu produktu, piemēram, lauksaimniecības preču un tehnikas, tarifi ir ievērojami samazināti vai pilnībā atcelti saskaņā ar ASEAN preču tirdzniecības nolīgumu (ATIGA).
- Ķīna: Ķīna ir Vjetnamas lielākā tirdzniecības partnere, un importam no Ķīnas tiek piemēroti zemāki tarifi, pateicoties Ķīnas un ASEAN brīvās tirdzniecības nolīgumam. Daudzām precēm, tostarp elektronikai, mašīnām un tekstilizstrādājumiem, importējot no Ķīnas, tiek piemēroti samazināti tarifi.
- Eiropas Savienība (ES): ES un Vjetnamas brīvās tirdzniecības nolīgums (EVFTA), kas stājās spēkā 2020. gadā, piešķir preferenciālus tarifus plašam produktu klāstam. Saskaņā ar šo nolīgumu preces no ES, piemēram, rūpniecības iekārtas, ķīmiskās vielas un lauksaimniecības produkti, var gūt labumu no zemākiem muitas nodokļiem.
- Dienvidkoreja: Vjetnamas un Dienvidkorejas brīvās tirdzniecības nolīgums (VKFTA) piedāvā arī samazinātas muitas nodevas Dienvidkorejas precēm. No Dienvidkorejas importētajai elektronikai, automašīnām un patēriņa precēm parasti tiek piemērotas preferenciālas tarifu likmes.
- Amerikas Savienotās Valstis: Lai gan Vjetnamai un Amerikas Savienotajām Valstīm nav divpusēja brīvās tirdzniecības nolīguma, Vjetnamas dalība Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) nodrošina, ka ASV importa tarifi kopumā atbilst PTO saistībām. Dažiem ASV augsto tehnoloģiju produktiem, piemēram, farmācijas produktiem un mašīnām, var tikt piemēroti zemāki muitas nodokļi.
Atbrīvojumi un īpaši režīmi
Vjetnama piedāvā noteiktus atbrīvojumus un īpašus režīmus konkrētām produktu kategorijām vai noteiktos apstākļos:
- Diplomātiskais imports: Preces, ko importē ārvalstu diplomātiskās pārstāvniecības un starptautiskās organizācijas, parasti ir atbrīvotas no ievedmuitas nodokļiem.
- Preces investīciju projektiem: Mašīnu un iekārtu imports jauniem investīciju projektiem bieži vien ir atbrīvots no tarifiem vai aplikts ar samazinātām nodokļu likmēm, jo īpaši tādās nozarēs kā infrastruktūras attīstība, tehnoloģijas un atjaunojamā enerģija.
- Izejvielas vietējai ražošanai: Izejvielām, kas importētas vietējai ražošanai, var piemērot tarifu samazinājumus vai atbrīvojumus, īpaši, ja tās tiek izmantotas eksporta preču ražošanā.
Tarifu likmes pa produktu kategorijām
1. Lauksaimniecības produkti
Lauksaimniecības produkti ir kritiski svarīgi Vjetnamas ekonomikai gan iekšzemes patēriņam, gan eksportam. Valdība ir ieviesusi importa tarifus daudziem lauksaimniecības produktiem, lai aizsargātu vietējos ražotājus no ārvalstu konkurences.
- Rīsi: 0% – 10%
- Rīsiem, kas ir Vjetnamas pamatprodukts, tiek piemēroti minimāli tarifi, taču var būt ieviestas kvotas vai aizsardzības pasākumi, lai aizsargātu vietējo produkciju.
- Gaļa un gaļas produkti: 15%–25%
- Gaļas produktiem, tostarp liellopu gaļai, cūkgaļai un mājputnu gaļai, tiek piemēroti mēreni tarifi, lai aizsargātu vietējo lopkopības nozari.
- Svaigi augļi un dārzeņi: 10%–30%
- Svaigi augļi un dārzeņi, īpaši tropiskie augļi, tiek pakļauti augstiem tarifiem, lai aizsargātu vietējos lauksaimniekus. Tomēr ASEAN valstu produktiem var tikt piemērotas preferenciālas likmes.
2. Mašīnas un rūpnieciskās iekārtas
Vjetnamas ražošanas nozare strauji aug, un mašīnu un iekārtu imports ir būtisks valsts industrializācijai.
- Rūpnieciskās iekārtas: 0% – 5%
- Smago mašīnu un rūpniecisko iekārtu importam ražošanas vai būvniecības projektiem parasti tiek piemēroti zemi vai nulles tarifi, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi.
- Būvniecības iekārtas: 5%–15%
- Būvniecības tehnikai, tostarp celtņiem, ekskavatoriem un buldozeriem, var tikt piemēroti mēreni tarifi atkarībā no to veida un lietojuma.
3. Automobiļi un transportlīdzekļi
Automobiļu importam Vjetnamā tiek piemēroti augstāki tarifi, īpaši luksusa klases transportlīdzekļiem un automašīnām, kas neražotas vietējā tirgū.
- Vieglās automašīnas: 30%–50%
- Luksusa klases transportlīdzekļiem un vieglajām automašīnām no valstīm ārpus ASEAN bieži tiek piemēroti visaugstākie tarifi.
- Motocikli: 10%–20%
- Motocikliem, īpaši augstākas klases modeļiem, ir mēreni importa nodokļi, savukārt motocikliem no ASEAN valstīm ir zemāki tarifi.
4. Tekstilizstrādājumi, apģērbs un apavi
Vjetnama ir viena no lielākajām tekstilizstrādājumu un apģērbu eksportētājvalstīm pasaulē, un valdība izmanto tarifus importētiem tekstilizstrādājumiem un apģērbam, lai aizsargātu vietējo rūpniecību.
- Apģērbs: 10%–20%
- Importētajam apģērbam, īpaši precēm, kas nav no ASEAN valstīm, tiek piemēroti mēreni līdz augsti tarifi, lai gan ASEAN ražotām precēm ir pieejams preferenciāls režīms.
- Apavi: 15%–25%
- Apaviem un citiem apaviem tiek piemērotas augstākas muitas nodevas, īpaši importam no valstīm, kas nav ASEAN valstis. Vietējie ražotāji gūst labumu no tarifu aizsardzības.
5. Elektronika un patēriņa preces
Vjetnamā strauji attīstās elektronikas ražošanas nozare, kas ietekmē tarifu politiku attiecībā uz patēriņa elektroniku un elektroierīcēm.
- Mobilie tālruņi un datori: 5%–10%
- Šīm precēm ir salīdzinoši zemi tarifi, taču luksusa vai premium klases modeļiem tām var tikt piemēroti augstāki nodokļi.
- Sadzīves tehnika: 10%–20%
- Lielākām sadzīves tehnikas ierīcēm, piemēram, ledusskapjiem un veļas mašīnām, tiek piemēroti mēreni tarifi.
Valsts fakti
- Valsts oficiālais nosaukums: Vjetnamas Sociālistiskā Republika
- Galvaspilsēta: Hanoja
- Lielākās pilsētas:
- Hanoja (galvaspilsēta)
- Hošimina (Saigona)
- Haifonga
- Ienākumi uz vienu iedzīvotāju: aptuveni 3800 USD (2023. gada aplēse)
- Iedzīvotāju skaits: 99,5 miljoni (2023. gada aplēse)
- Oficiālā valoda: vjetnamiešu
- Valūta: Vjetnamas dongs (VND)
- Atrašanās vieta: Dienvidaustrumāzija, kas robežojas ar Ķīnu ziemeļos, Laosu un Kambodžu rietumos un Dienvidķīnas jūru austrumos.
Ģeogrāfija, ekonomika un galvenās nozares
Ģeogrāfija
Vjetnama atrodas Indoķīnas pussalas austrumu malā, ziemeļos to robežojas ar Ķīnu, rietumos ar Laosu un Kambodžu, bet austrumos ar Dienvidķīnas jūru. Valstij ir gara piekraste, kas stiepjas vairāk nekā 3000 kilometru garumā, un to raksturo daudzveidīgas ainavas, tostarp kalni, blīvi meži un auglīgas upju deltas. Mekongas delta dienvidos ir īpaši svarīga lauksaimnieciskajai ražošanai, savukārt Sarkanās upes delta ziemeļos ir valsts politiskais un ekonomiskais centrs.
