Pakistāna, kas atrodas stratēģiski Dienvidāzijā, spēlē būtisku lomu reģionālajā un globālajā tirdzniecībā. Valsts ir viena no lielākajām reģiona ekonomikām ar daudzveidīgu lauksaimniecības, rūpniecības un pakalpojumu nozaru sajaukumu. Pakistānas muitas tarifu struktūra ir izstrādāta, lai regulētu importu, aizsargātu vietējo rūpniecību un radītu valdības ieņēmumus. Kā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dalībvalsts, Pakistāna ievēro starptautiskos tirdzniecības veicināšanas un muitas procedūru standartus, bet piemēro arī savu tarifu politiku, jo īpaši jomās, kas ir kritiski svarīgas tās ekonomikas attīstībai.
Valsts piemēro dažādas tarifu likmes, pamatojoties uz produktu kategorijām, kas klasificētas saskaņā ar Harmonizētās sistēmas (HS) kodiem. Turklāt Pakistānai ir preferenciālas tirdzniecības nolīgumi ar konkrētām valstīm un reģioniem, kas nodrošina zemākus tarifus importam no šīm valstīm.
Muitas tarifu likmes Pakistānā importētajiem produktiem
Pakistānas muitas tarifu struktūru veido ad valorem nodokļi (pamatojoties uz preču vērtību), specifiskie nodokļi (pamatojoties uz daudzumu, svaru vai tilpumu) un jauktie nodokļi (kas apvieno gan vērtības, gan daudzuma kritērijus). Tarifu likmes tiek periodiski pārskatītas, lai tās atbilstu Pakistānas ekonomiskajiem mērķiem un starptautiskajām tirdzniecības saistībām.
1. Lauksaimniecības produkti
Pakistānas lauksaimniecības nozare ir tās ekonomikas stūrakmens, taču dažu preču nepietiekamas vietējās ražošanas un pieaugošā pārtikas pieprasījuma dēļ valsts importē ievērojamu daudzumu lauksaimniecības produktu. Valdība daudzām lauksaimniecības precēm piemēro importa nodevas, lai aizsargātu vietējos lauksaimniekus un ražotājus. Tomēr pastāv arī izņēmumi, lai atbalstītu konkrētas nozares, piemēram, pārtikas pārstrādes nozari.
Galvenās tarifu kategorijas lauksaimniecības produktiem
- Graudaugi un graudaugi (HS kods 10)
- Tarifa likme: 10–20%
- Pakistāna importē lielu daudzumu kviešu, rīsu un kukurūzas, lai papildinātu vietējo produkciju. Labības un graudu tarifu likmes ir no 10% līdz 20% atkarībā no produkta veida un izcelsmes.
- Augļi un dārzeņi (HS kods 07)
- Tarifa likme: 5–15%
- Svaigi augļi un dārzeņi, tostarp citrusaugļi, āboli un tomāti, tiek aplikti ar importa nodokļiem no 5% līdz 15%. Pakistānas vietējā lauksaimniecības produkcija noteiktos gadalaikos ir ierobežota, tāpēc šo produktu imports ir ļoti svarīgs, lai apmierinātu patērētāju pieprasījumu.
- Cukurs (HS kods 17)
- Tarifa likme: 25–30%
- Importētajam cukuram tiek piemēroti augstāki tarifi (parasti no 25% līdz 30%), lai aizsargātu vietējo cukura ražošanu. Tomēr Pakistānas cukurniedru nozare cīnās ar neefektivitāti, un dažkārt imports ir nepieciešams, lai apmierinātu pieprasījumu.
- Lopkopība un gaļa (HS kods 02)
- Tarifa likme: 0–40%
- Gaļas importam, īpaši liellopu un aitas gaļai, tiek piemēroti tarifi no 0% līdz 40%. Tarifi atšķiras atkarībā no gaļas veida un pārstrādes metodes, un importētai atdzesētai un saldētai gaļai tiek piemērotas augstākas nodokļu likmes, lai aizsargātu vietējo lopkopības nozari.
Īpašie ievedmuitas nodokļi lauksaimniecības produktiem
- Imports no Ķīnas
- Saskaņā ar Ķīnas un Pakistānas brīvās tirdzniecības nolīgumu (CPFTA) no Ķīnas importētajiem lauksaimniecības produktiem, piemēram, augļiem, dārzeņiem un noteiktiem pārstrādātiem pārtikas produktiem, tiek piemēroti samazināti tarifi vai atbrīvojumi.
- Imports no Eiropas Savienības
- Saskaņā ar ES piešķirto vispārējo preferenču shēmu (VPS) Pakistāna saņem preferenciālus tarifus dažādiem lauksaimniecības produktiem, piemēram, mango, citrusaugļiem un citiem produktiem, kas ir vitāli svarīgi valsts eksporta ekonomikai.
2. Rūpnieciskie produkti
Pakistāna strādā, lai paplašinātu savu rūpniecisko bāzi un samazinātu atkarību no importētām rūpniecības precēm. Tomēr valsts joprojām importē plašu rūpniecības produktu klāstu, sākot no mašīnām un iekārtām līdz ķīmiskām vielām un tekstilizstrādājumiem. Rūpniecības produktu tarifu struktūras mērķis ir veicināt vietējo ražošanu, vienlaikus nodrošinot, ka nozarēm ir piekļuve svarīgākajām importētajām izejvielām.
Galvenās tarifu kategorijas rūpniecības precēm
- Mašīnas un iekārtas (HS kods 84)
- Tarifa likme: 5–15%
- Pakistāna importē plašu mašīnu un iekārtu klāstu, tostarp lauksaimniecības tehniku, rūpniecības instrumentus un celtniecības aprīkojumu. Šo produktu tarifi parasti svārstās no 5% līdz 15%, un dažas specializētās mašīnas ir atbrīvotas no nodokļiem, lai veicinātu tehnoloģisko attīstību.
- Automobiļi (HS kods 87)
- Tarifa likme: 10–50%
- Importētiem automobiļiem, tostarp vieglajām automašīnām, kravas automašīnām un motocikliem, tiek piemēroti tarifi no 10% līdz 50%. Augstākas tarifu likmes attiecas uz pilnībā samontētiem transportlīdzekļiem, savukārt detaļām un komponentiem var tikt piemērotas zemākas likmes. Valdība veicina vietējo transportlīdzekļu ražošanu, piemērojot augstākus tarifus pilnībā samontētām vienībām (CBU).
- Tekstilizstrādājumi un apģērbs (HS kods 50–63)
- Tarifa likme: 5–20%
- Pakistānas tekstilrūpniecības nozare ir ļoti konkurētspējīga pasaules mērogā, un tāpēc valsts importē noteiktas izejvielas un gatavus tekstilizstrādājumus. Importētajiem audumiem un apģērbu izstrādājumiem tiek piemēroti tarifi no 5% līdz 20% atkarībā no materiāla un no tā, vai preces ir gatavas vai pusfabrikāti.
- Ķīmiskās vielas un farmaceitiskie līdzekļi (HS kodi 29, 30)
- Tarifa likme: 0–15%
- Ķīmiskās vielas, tostarp rūpnieciskās ķīmiskās vielas un farmaceitiskie produkti, ir kritiski svarīgas Pakistānas ražošanas un veselības aprūpes nozarēm. Šo produktu tarifi svārstās no 0% līdz 15%, un farmaceitiskajiem produktiem bieži vien tiek piemērotas samazinātas nodevas, lai nodrošinātu zāļu pieejamību.
Īpašie ievedmuitas nodokļi rūpniecības precēm
- Imports no Amerikas Savienotajām Valstīm
- Atsevišķiem no Amerikas Savienotajām Valstīm importētiem augsto tehnoloģiju rūpniecības produktiem un iekārtām var tikt piemēroti samazināti tarifi, jo īpaši saskaņā ar Vispārējās preferenču sistēmas (GSP+) nolīgumu, kas paredz preferenciālu režīmu valstīm, kuras ievēro noteiktas starptautiskās konvencijas par cilvēktiesībām, darbu un vides aizsardzību.
- Imports no EBTA valstīm
- Norvēģija, Šveice, Islande un Lihtenšteina, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalstis, gūst labumu no brīvās tirdzniecības nolīguma (BTN) ar Pakistānu, kas samazina tarifus plašam rūpniecības produktu klāstam, tostarp mašīnām, elektronikai un ķīmiskajām vielām.
3. Patēriņa preces
Pakistāna, būdama augošs patērētāju tirgus, importē dažādas patēriņa preces, sākot no elektronikas un apģērba līdz luksusa precēm un mājsaimniecības precēm. Lai gan valdība piemēro tarifus, lai aizsargātu vietējo rūpniecību, patērētāju pieprasījums turpina veicināt importu šajās kategorijās.
Galvenās patēriņa preču tarifu kategorijas
- Elektronika (HS kods 85)
- Tarifa likme: 5–20%
- Elektroniskām precēm, piemēram, televizoriem, mobilajiem tālruņiem un sadzīves tehnikai, tiek piemēroti tarifi no 5% līdz 20%. Tarifu likme parasti ir augstāka augstas klases elektroniskajām precēm, piemēram, viedtālruņiem, savukārt tādām precēm kā televizori un sadzīves tehnika parasti ir zemākas likmes.
- Apģērbs un apavi (HS kods 61–64)
- Tarifa likme: 15–30%
- Importētajam apģērbam un apaviem tiek piemēroti tarifi no 15% līdz 30%, un luksusa zīmoliem un precēm, kas izgatavotas no tādiem materiāliem kā āda, likmes parasti ir augstākas. Tekstilizstrādājumu un apģērbu rūpniecība Pakistānā ir viena no lielākajām valstī, un valdība cenšas aizsargāt vietējos ražotājus, izmantojot šos tarifus.
- Mēbeles un mājsaimniecības preces (HS kods 94)
- Tarifa likme: 10–20%
- Mēbelēm un mājsaimniecības precēm, tostarp ierīcēm un virtuves piederumiem, tiek piemēroti tarifi no 10% līdz 20%. Lai gan Pakistānā ir vietējā mēbeļu rūpniecība, daži augstas klases vai specializēti produkti tiek importēti, lai apmierinātu patērētāju pieprasījumu.
- Kosmētika un personīgās higiēnas preces (HS kods 33)
- Tarifa likme: 10–25%
- Importētajai kosmētikai un personīgās higiēnas precēm tiek piemēroti tarifi no 10% līdz 25%. Augstāki tarifi parasti attiecas uz luksusa kosmētiku un personīgās higiēnas precēm, savukārt pamatprecēm var būt zemāki tarifi.
Īpašie patēriņa preču importa nodokļi
- Imports no Ķīnas
- Pakistānai ir augošas tirdzniecības attiecības ar Ķīnu, un importam no Ķīnas tiek piemēroti samazināti tarifi saskaņā ar Ķīnas un Pakistānas brīvās tirdzniecības nolīgumu (CPFTA). Tas attiecas uz patēriņa precēm, piemēram, elektroniku, apģērbu un mājsaimniecības precēm.
- Imports no AAE
- AAE ir viens no Pakistānas lielākajiem tirdzniecības partneriem, un daudzām no AAE importētām patēriņa precēm, tostarp elektronikai un luksusa precēm, tiek piemēroti preferenciāli tarifi, pateicoties spēcīgajām divpusējām tirdzniecības attiecībām.
4. Izejvielas un energoprodukti
Pakistānas enerģētikas sektors ir ļoti atkarīgs no importētām izejvielām, jo īpaši naftas, oglēm un gāzes, lai apmierinātu valsts pieaugošo enerģijas pieprasījumu. Enerģijas produktu muitas tarifu struktūra ir izstrādāta tā, lai šis imports būtu konkurētspējīgs, vienlaikus veicinot energoefektivitāti.
Galvenās tarifu kategorijas izejvielām un enerģijas produktiem
- Jēlnafta un naftas produkti (HS kods 27)
- Tarifa likme: 0%
- Pakistāna, būdama nozīmīga naftas importētāja, nepiemēro nekādus tarifus jēlnaftai. Tomēr naftas produkti, piemēram, rafinētas eļļas un smērvielas, ir apliekami ar nodokļiem, taču tie paši par sevi nav importa tarifi.
- Ogles (HS kods 27)
- Tarifa likme: 0–5%
- Pakistāna importē ogles izmantošanai elektrostacijās un rūpniecībā. Ogļu tarifi ir relatīvi zemi, sākot no 0% līdz 5%, lai nodrošinātu Pakistānas enerģētikas sektora konkurētspēju.
- Dabasgāze (HS kods 2711)
- Tarifa likme: 0%
- Dabasgāzes imports, galvenokārt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) veidā, ir kritiski svarīgs Pakistānas enerģijas vajadzību apmierināšanai. Valdība šiem produktiem nepiemēro tarifus, lai veicinātu enerģijas piegādi.
- Metāli un kalnrūpniecības produkti (HS kods 72–83)
- Tarifa likme: 5–10%
- Pakistāna importē dažādus metālus un kalnrūpniecības produktus, tostarp tēraudu, dzelzsrūdu un krāsainos metālus. Šo izejvielu tarifu likme parasti ir no 5% līdz 10%, un dažām precēm tiek piemēroti zemāki tarifi atkarībā no vietējās ražošanas iespējām.
Īpašie importa nodokļi energoproduktiem
- Imports no Saūda Arābijas
- Saūda Arābija ir viena no Pakistānas galvenajām enerģijas piegādātājām, jo īpaši jēlnaftas un naftas produktu piegādātājām. Lai gan jēlnaftas imports ir beznodokļu, citiem ar enerģiju saistītiem produktiem var tikt piemērota preferenciāla attieksme divpusēju nolīgumu dēļ.
- Imports no Krievijas
- Pakistāna nesen ir sākusi importēt ogles un naftu no Krievijas, un dažiem energoproduktiem no Krievijas tiek piemēroti samazināti tarifi saskaņā ar spēkā esošajiem tirdzniecības nolīgumiem starp abām valstīm.
Valsts fakti
- Valsts oficiālais nosaukums: Pakistānas Islāma Republika
- Galvaspilsēta: Islamabada
- Trīs lielākās pilsētas:
- Karači
- Lahora
- Faisalabada
- Ienākumi uz vienu iedzīvotāju: aptuveni 1600 USD (2023. gada aplēse)
- Iedzīvotāju skaits: aptuveni 240 miljoni
- Oficiālā valoda: urdu (valsts valoda), angļu (oficiālā valoda)
- Valūta: Pakistānas rūpija (PKR)
- Atrašanās vieta: Atrodas Dienvidāzijā, robežojas ar Indiju austrumos, Afganistānu un Irānu rietumos, Ķīnu ziemeļos un Arābijas jūru dienvidos.
Ģeogrāfija, ekonomika un galvenās nozares
Ģeogrāfija
Pakistānas ģeogrāfija ir daudzveidīga — ziemeļos ir kalni, Pendžabas un Sindas reģionos auglīgi līdzenumi, bet piekraste stiepjas gar Arābijas jūru. Valstī plūst vairākas upes, tostarp Indas upe, kas ir ļoti svarīga lauksaimniecībai un ūdensapgādei.
Ekonomika
Pakistānas ekonomika ir jaukta, ar ievērojamu uzsvaru uz lauksaimniecību, tekstilizstrādājumiem, enerģētiku un pakalpojumiem. Valsts ir ļoti atkarīga no lauksaimniecības, taču pēdējo desmitgažu laikā tādas rūpniecības nozares kā ražošana, tekstilizstrādājumi un pakalpojumi ir paplašinājušās. Enerģijas trūkums un infrastruktūras problēmas turpina ietekmēt ekonomikas izaugsmi, lai gan valsts joprojām ir viena no lielākajām ekonomikām Dienvidāzijā.
Galvenās nozares
- Lauksaimniecība: Pakistāna ir nozīmīga kokvilnas, rīsu, kviešu un cukurniedru ražotāja. Lauksaimniecības nozarē ir nodarbināta liela daļa iedzīvotāju.
- Tekstilizstrādājumi un apģērbs: Pakistāna ir viena no lielākajām tekstilizstrādājumu un apģērbu eksportētājām, īpaši uz ASV un Eiropu.
- Enerģētika: Enerģētikas sektors, tostarp nafta, gāze un ogles, ir ļoti svarīgs Pakistānas rūpnieciskajai un ekonomiskajai darbībai.
- Pakalpojumi: Pakalpojumu sektors, tostarp banku darbība, telekomunikācijas un IT, pēdējos gados ir ievērojami audzis.
