Norvēģija, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) un Šengenas zonas dalībvalsts, ir augsti attīstīta valsts, kas pazīstama ar savu augsto dzīves līmeni un stabilu ekonomiku. Valstī ir labi strukturēta muitas sistēma, lai regulētu importu, aizsargātu vietējās rūpniecības nozares un radītu valdības ieņēmumus. Lai gan Norvēģija vairumā gadījumu ievēro Eiropas Savienības (ES) kopējo ārējo tarifu (CET), pateicoties tās dalībai Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ), pastāv īpaši muitas nodokļi un atbrīvojumi, kas attiecas uz valstī importētajām precēm.
Muitas tarifu likmes Norvēģijā importētajām precēm
Norvēģijas tarifu sistēma lielā mērā atbilst ES ārējo tarifu politikai, lai gan kā EBTA dalībvalstij valstī var būt dažas atšķirības. Tarifu likmes galvenokārt nosaka Harmonizētās sistēmas (HS) kodi, kas klasificē preces pēc to veida. Tarifi parasti tiek piemēroti ad valorem (procentos no vērtības) vai kā specifiski nodokļi (pamatojoties uz daudzumu vai svaru).
1. Lauksaimniecības produkti
Lauksaimniecības produkti ir nozīmīga Norvēģijas importa tarifu struktūras sastāvdaļa, jo valstij ir ierobežota aramzeme, un tā ir atkarīga no ārvalstīm, lai piegādātu būtiskus pārtikas produktus. Valdība piemēro tarifus, lai aizsargātu vietējo lauksaimniecību, kas bieži vien ir vērsta uz lopkopību, piena lopkopību un specifiskām kultūrām, kas piemērotas Norvēģijas aukstajam klimatam. Dažām lauksaimniecības precēm arī tiek piemēroti augsti tarifi, lai ierobežotu importu un atbalstītu vietējo pārtikas ražošanu.
Galvenās tarifu kategorijas lauksaimniecības produktiem
- Piena produkti (HS kods 04)
- Tarifa likme: 0–30%
- Norvēģija piemēro ievērojamus tarifus piena produktiem, tostarp sieram, pienam un sviestam. Likme atšķiras atkarībā no produkta, un tādiem produktiem kā siers ir augsti tarifi (līdz pat 30%), lai aizsargātu vietējos piena lopkopjus. Dažiem pārstrādātiem piena produktiem var tikt piemērotas zemākas nodokļu likmes.
- Gaļa un gaļas produkti (HS kods 02)
- Tarifa likme: 0–40%
- Gaļas importam, īpaši liellopu gaļai un cūkgaļai, tiek piemēroti tarifi no 0% līdz 40% atkarībā no gaļas veida un sadalīšanas. Šie augstie tarifi ir paredzēti, lai aizsargātu Norvēģijas gaļas ražošanu, kas galvenokārt koncentrējas uz aitām, cūkām un liellopiem.
- Graudaugi un graudaugi (HS kods 10)
- Tarifa likme: 5–20%
- Norvēģija importē ievērojamu daudzumu graudu, piemēram, kviešus, miežus un auzas. Šiem produktiem, kas ir būtiski pārtikas ražošanai un dzīvnieku barībai, tarifi svārstās no 5% līdz 20%.
- Dārzeņi un augļi (HS kods 07)
- Tarifa likme: 5–10%
- Dārzeņu un augļu tarifi ir relatīvi mēreni, parasti svārstoties no 5% līdz 10%. Norvēģija importē ievērojamu daudzumu augļu, piemēram, ābolus, banānus un citrusaugļus, kā arī dārzeņus, piemēram, tomātus un kartupeļus.
- Cukurs (HS kods 17)
- Tarifa likme: 10–20%
- Cukura importam tiek piemēroti aptuveni 10–20 % tarifi. Norvēģijā ir augsts cukura patēriņš uz vienu iedzīvotāju, jo īpaši konditorejas izstrādājumu un dzērienu ražošanā, kas padara šo kategoriju nozīmīgu valsts muitas nodokļos.
Īpašie ievedmuitas nodokļi lauksaimniecības produktiem
- Imports no ES un EEZ valstīm
- Kā EEZ dalībvalsts Norvēģijai ir beznodokļu vai samazināti tarifi daudziem lauksaimniecības produktiem no ES dalībvalstīm, ja vien šie produkti atbilst ES normatīvajiem standartiem. Piemēram, piena un gaļas produktiem no ES tiek piemēroti zemāki tarifi, un daži augļi un dārzeņi ir pilnībā atbrīvoti no nodokļiem.
- Imports no jaunattīstības valstīm
- Norvēģija piemēro preferenciālus tarifus lauksaimniecības produktiem, kas importēti no vismazāk attīstītajām valstīm (VAV) un jaunattīstības valstīm saskaņā ar tādām shēmām kā Vispārējā preferenču sistēma (VPS). Šīs preferenciālās likmes ir paredzētas, lai veicinātu eksportu no šīm valstīm, jo īpaši augļu, dārzeņu un tropu produktu eksportu.
2. Rūpnieciski ražotas preces un rūpniecības produkti
Norvēģijai ir labi attīstīta rūpniecības bāze, taču tā joprojām ir atkarīga no tādu rūpniecības preču kā mašīnu un iekārtu, elektronikas, ķīmisko vielu un autobūves produktu importa. Rūpniecības produktu tarifu likmes parasti ir mērenas, lai veicinātu inovācijas un konkurenci vietējā tirgū. Tomēr produktiem, kas netiek ražoti vietējā tirgū vai tiek uzskatīti par vitāli svarīgiem valsts ekonomikai, piemēram, enerģijas ražošanas iekārtām, var būt samazinātas vai nulles tarifu likmes.
Galvenās tarifu kategorijas rūpniecības precēm
- Mašīnas un iekārtas (HS kods 84)
- Tarifa likme: 0–10%
- Norvēģijā importētajām mašīnām parasti tiek piemēroti zemi tarifi. Tas attiecas uz celtniecības mašīnām, lauksaimniecības mašīnām un rūpniecības iekārtām. Likmes parasti ir 0–10%, un konkrētām nozarēm paredzētas svarīgākās mašīnas bieži vien ir atbrīvotas no tarifiem, lai veicinātu inovācijas un attīstību.
- Automobiļi un to detaļas (HS kods 87)
- Tarifa likme: 10–25%
- Automašīnām, kravas automašīnām un citiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem tiek piemērotas nodokļu likmes no 10% līdz 25% atkarībā no transportlīdzekļa dzinēja tilpuma, emisijām un no tā, vai tas ir pilnībā salikts vai pa daļām. Norvēģija savas vides politikas ietvaros arī piemēro augstākus nodokļus transportlīdzekļiem ar augstu oglekļa emisiju līmeni.
- Elektriskās un elektroniskās iekārtas (HS kods 85)
- Tarifa likme: 0–10%
- Elektroprecēm, piemēram, datoriem, telekomunikāciju iekārtām un sadzīves tehnikai, parasti tiek piemēroti zemāki tarifi. Likme parasti ir no 0% līdz 10% atkarībā no produkta veida un tirgus pieprasījuma.
- Ķīmiskās vielas un farmaceitiskie līdzekļi (HS kodi 29, 30)
- Tarifa likme: 0–15%
- Ķīmiskajām un farmaceitiskajām precēm, tostarp medicīnas precēm un zālēm, tiek piemēroti mēreni tarifi, parasti 0–15 % robežās. Norvēģijā ir spēcīga farmācijas nozare, taču tā importē lielu daudzumu medicīnas un ķīmisko produktu, īpaši veselības aprūpes nozarei.
Īpašie importa nodokļi ražotajām precēm
- Imports no EBTA valstīm
- Kā EBTA dalībvalsts, Norvēģijai ir preferenciāli tarifi ar tādām valstīm kā Šveice, Islande un Lihtenšteina. Šīs preces var ievest Norvēģijā bez muitas nodokļiem vai ar ievērojami samazinātām likmēm, īpaši tādās kategorijās kā mašīnas un iekārtas.
- Imports no Ķīnas un citām Āzijas valstīm
- Ķīna ir nozīmīgs Norvēģijas rūpniecības preču, tostarp tekstilizstrādājumu, elektronikas un mašīnu, avots. Ķīnas un citu Āzijas valstu produktiem parasti tiek piemēroti standarta tarifi, ja vien tie neatbilst preferenciālajiem nosacījumiem saskaņā ar tirdzniecības nolīgumiem, piemēram, AfCFTA (Āfrikas kontinentālās brīvās tirdzniecības zonu) vai divpusējiem darījumiem.
- Imports no Amerikas Savienotajām Valstīm un Japānas
- ASV un Japāna arī eksportē uz Norvēģiju dažādas rūpniecības preces. Šīm precēm var tikt piemēroti mēreni tarifi, taču tām bieži vien tiek piemēroti atbrīvojumi vai samazinātas likmes to tehnoloģiskās vai rūpnieciskās nozīmes dēļ.
3. Patēriņa preces
Patēriņa preces, piemēram, elektronika, apģērbs un mēbeles, ir būtiskas importa preces Norvēģijas augstajam dzīves līmenim. Tā kā Norvēģija ir pārtikusi valsts ar ievērojamu vidusšķiru, pieprasījums pēc ārzemēs ražotām patēriņa precēm ir augsts. Tomēr valdība dažām no šīm precēm piemēro tarifus, lai atbalstītu vietējās nozares un veicinātu ilgtspējību.
Galvenās patēriņa preču tarifu kategorijas
- Elektronika un elektroiekārtas (HS kods 85)
- Tarifa likme: 0–10%
- Elektronikai, piemēram, viedtālruņiem, televizoriem un datoriem, parasti tiek piemēroti zemi tarifi 0–10% apmērā, ar dažiem izņēmumiem tādām precēm kā medicīnas ierīces un telekomunikāciju iekārtas.
- Apģērbs un apavi (HS kods 61–62)
- Tarifa likme: 10–20%
- Importētajam apģērbam un apaviem tiek piemēroti tarifi no 10% līdz 20%. Tas ir paredzēts, lai aizsargātu vietējo tekstilrūpniecību un apģērbu rūpniecību, lai gan Norvēģija joprojām importē ievērojamu daudzumu modes preču no tādām valstīm kā Ķīna, Indija un Bangladeša.
- Mēbeles un mājsaimniecības preces (HS kods 94)
- Tarifa likme: 5–10%
- Mēbelēm un mājsaimniecības precēm parasti tiek piemēroti mēreni tarifi, kas ir no 5% līdz 10%. Šīs likmes attiecas uz importētām precēm, piemēram, mēbelēm, sadzīves tehniku un virtuves piederumiem.
Īpašie patēriņa preču importa nodokļi
- Imports no ES un EEZ valstīm
- Kā EEZ dalībniece, Norvēģija var beznodokļu importēt lielāko daļu patēriņa preču no ES dalībvalstīm. Tomēr šis atbrīvojums var neattiekties uz noteiktām luksusa precēm vai priekšmetiem, uz kuriem attiecas Norvēģijas vides nodokļi.
- Imports no Amerikas Savienotajām Valstīm
- ASV eksportē uz Norvēģiju ievērojamu daudzumu patēriņa preču, īpaši elektroniku un augstas kvalitātes zīmolu preces. Saskaņā ar tirdzniecības nolīgumiem šīm precēm var tikt piemēroti samazināti tarifi.
4. Izejvielas un energoprodukti
Ņemot vērā, ka Norvēģija ir vadošā naftas un dabasgāzes ražotāja, energoproduktiem, piemēram, naftai un gāzei, tarifi netiek piemēroti. Tomēr citām izejvielām, ko izmanto tādās nozarēs kā ieguves rūpniecība, mežsaimniecība un enerģijas ražošana, tiek piemēroti mēreni tarifi, lai regulētu tādu preču importu, kas konkurē ar vietējo ražošanu vai ieguvi.
Galvenās tarifu kategorijas izejvielām un enerģijas produktiem
- Jēlnafta un naftas produkti (HS kods 27)
- Tarifa likme: 0%
- Norvēģija, būdama viena no lielākajām naftas eksportētājām pasaulē, nepiemēro importa tarifus jēlnaftai. Tomēr atsevišķiem naftas pārstrādes produktiem, piemēram, benzīnam, dīzeļdegvielai un reaktīvo degvielu, var tikt piemēroti nodokļi vai tarifi, ja tie tiek importēti lielos daudzumos.
- Dabasgāze (HS kods 2711)
- Tarifa likme: 0%
- Norvēģijas dabasgāzes eksports ir ievērojams, un tā parasti neimportē dabasgāzi, tāpēc tarifi parasti netiek piemēroti.
- Kokmateriāli un mežsaimniecības produkti (HS kods 44)
- Tarifa likme: 5–10%
- Norvēģija ir nozīmīga kokmateriālu ražotāja, taču tā joprojām importē noteikta veida koksni un meža izstrādājumus būvniecības un papīra rūpniecībai. Tarifu likme parasti ir aptuveni 5–10% atkarībā no koksnes veida.
Īpašie importa nodokļi izejvielām un energoproduktiem
- Imports no ES un EBTA valstīm
- Tāpat kā citām produktu kategorijām, izejvielām no ES un EBTA valstīm tiek piemēroti samazināti vai nulles tarifi, pateicoties Norvēģijas tirdzniecības nolīgumiem ar šiem reģioniem.
Valsts fakti
- Valsts oficiālais nosaukums: Norvēģijas Karaliste
- Galvaspilsēta: Oslo
- Trīs lielākās pilsētas:
- Oslo
- Bergena
- Stavangera
- Ienākumi uz vienu iedzīvotāju: aptuveni 78 000 USD (2023. gada aplēse)
- Iedzīvotāju skaits: aptuveni 5,5 miljoni
- Oficiālā valoda: norvēģu
- Valūta: Norvēģijas krona (NOK)
- Atrašanās vieta: Atrodas Ziemeļeiropā, Skandināvijas pussalas rietumu pusē, robežojoties ar Zviedriju austrumos, Somiju ziemeļaustrumos un Krieviju tālajos ziemeļaustrumos, ar piekrasti Ziemeļjūrā un Barenca jūrā.
Ģeogrāfija, ekonomika un galvenās nozares
Ģeogrāfija
Norvēģija ir slavena ar savām satriecošajām dabas ainavām, tostarp fjordiem, kalniem un arktisko tundru tālajos ziemeļos. Valstij ir gara piekraste un nelīdzens reljefs, kas padara to īpaši piemērotu tādām aktivitātēm kā zveja, tūrisms un hidroenerģijas ražošana.
Ekonomika
Norvēģija ir bagāta valsts ar augstu dzīves līmeni, ko nodrošina bagātīgie dabas resursi, īpaši nafta un gāze. Valsts ir veiksmīgi pārvaldījusi savas naftas bagātības, izmantojot Valdības pensiju fondu Globālo fondu, kas ir viens no lielākajiem suverēnajiem bagātības fondiem pasaulē. Papildus naftai Norvēģijas ekonomiku atbalsta zivsaimniecība, kuģubūve, tūrisms un atjaunojamās enerģijas nozares.
Galvenās nozares
- Nafta un gāze: Naftas un gāzes sektors ir Norvēģijas ekonomikas mugurkauls, kas veido ievērojamu daļu no IKP un eksporta ieņēmumiem.
- Jūrniecība un kuģniecība: Norvēģijai ir spēcīga jūrniecības nozare, tostarp kuģu būve un loģistika, kam ir galvenā loma globālajā tirdzniecībā.
- Atjaunojamā enerģija: Norvēģija ir līdere atjaunojamās enerģijas, jo īpaši hidroenerģijas, jomā un arvien vairāk koncentrējas uz ilgtspējīgiem enerģijas risinājumiem.
- Zivsaimniecība un jūras veltes: Norvēģija ir viena no lielākajām jūras velšu, īpaši laša, eksportētājvalstīm, un zivsaimniecības nozare ir vitāli svarīga valsts ekonomikai.
