Jaunzēlande ir attīstīta salu valsts Klusā okeāna dienvidrietumos, kas pazīstama ar savu daudzveidīgo ainavu, spēcīgo lauksaimniecības nozari un atvērtā tirgus ekonomiku. Neskatoties uz ģeogrāfisko izolāciju, Jaunzēlandei ir spēcīgs tirdzniecības tīkls, un tā ir ļoti atkarīga no importa, lai apmierinātu iekšzemes pieprasījumu pēc dažādiem produktiem, tostarp rūpniecības precēm, enerģijas un izejvielām. Valsts muitas un tarifu struktūrai ir galvenā loma preču plūsmas regulēšanā valstī un vietējo nozaru aizsardzībā.
Jaunzēlandes importa tarifus regulē tās saistības saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem, kā arī tirdzniecības nolīgumi, piemēram, Visaptverošais un progresīvais Trans-Klusā okeāna partnerības nolīgums (CPTPP) un Jaunzēlandes divpusējie nolīgumi ar tādām valstīm kā Ķīna un Austrālija. Tarifu likmes tiek noteiktas, pamatojoties uz importējamā produkta veidu, aptverot plašu kategoriju klāstu, tostarp lauksaimniecības produktus, iekārtas, ķīmiskās vielas, patēriņa preces un citas. Jaunzēlandes tarifu politikas mērķis ir līdzsvarot nepieciešamību aizsargāt vietējās rūpniecības nozares, vienlaikus veicinot brīvu tirdzniecību, konkurenci un patērētāju izvēli.
Muitas tarifu likmes Jaunzēlandē importētajiem produktiem
Jaunzēlandes tarifu likmes ir noteiktas Muitas tarifu likumā, kas klasificē produktus atbilstoši Harmonizētās sistēmas (HS) kodam. Tarifi var būt ad valorem (pamatojoties uz produkta vērtību), specifiski (pamatojoties uz daudzumu vai svaru) vai abu kombinācija.
1. Lauksaimniecības produkti
Lauksaimniecībai ir būtiska loma Jaunzēlandes ekonomikā, un valsts ir pazīstama ar ievērojamo piena produktu, gaļas, vilnas un augļu eksportu. Neskatoties uz spēcīgo lauksaimniecības nozari, Jaunzēlande importē lauksaimniecības produktus, lai papildinātu vietējo ražošanu un apmierinātu patērētāju pieprasījumu, jo īpaši pēc produktiem, kurus nevar audzēt vietējā tirgū, piemēram, tropiskajiem augļiem un noteiktiem dārzeņiem.
Galvenās tarifu kategorijas lauksaimniecības produktiem
- Graudaugi un graudaugi (HS kodi 1001–1008)
- Kvieši: 5%
- Rīsi: 10%
- Mieži: 5%
- Kukurūza: 5%
- Augļi un dārzeņi (HS kodi 0801–0810)
- Āboli: 0% (pateicoties Jaunzēlandes un Austrālijas brīvās tirdzniecības nolīgumam)
- Banāni: 10%
- Citrusaugļi (piemēram, apelsīni, citroni): 5%
- Tomāti: 10%
- Gaļa un dzīvnieku izcelsmes produkti (HS kodi 0201–0210)
- Liellopu gaļa: 5%
- Jērs: 5%
- Mājputni: 10%
- Piena produkti: 0–10 % atkarībā no produkta veida
- Eļļas un eļļas augu sēklas (HS kodi 1201–1214)
- Saulespuķu eļļa: 5%
- Olīveļļa: 10%
- Palmu eļļa: 5%
Īpašie ievedmuitas nodokļi lauksaimniecības produktiem
- Imports no Austrālijas
- Saskaņā ar Jaunzēlandes un Austrālijas brīvās tirdzniecības nolīgumu (NAFTA) Austrālijas lauksaimniecības produkti, piemēram, augļi, dārzeņi un gaļa, bieži vien ir atbrīvoti no tarifiem vai tiem tiek piemērotas samazinātas likmes. Piemēram, no Austrālijas importētai svaigai gaļai, piena produktiem un āboliem parasti tiek piemēroti zemi vai nulles tarifi.
- Imports no Eiropas Savienības (ES)
- Dažiem lauksaimniecības produktu importa produktiem no ES, piemēram, vīniem, sieriem un dažiem pārstrādātiem pārtikas produktiem, varētu tikt piemēroti zemāki tarifi, pateicoties Jaunzēlandes tirdzniecības nolīgumiem ar ES saskaņā ar CPTPP un citiem divpusējiem nolīgumiem. Dažu piena un vīna produktu tarifi var tikt samazināti vai dažos gadījumos pilnībā atcelti.
- Imports no citām valstīm
- Importam no valstīm, kas nav CPTPP un brīvās tirdzniecības nolīgumu dalībnieces, parasti tiek piemērotas standarta tarifu likmes, kas lielākajai daļai lauksaimniecības produktu var būt no 5% līdz 10%.
2. Rūpnieciski ražotas preces un rūpniecības produkti
Jaunzēlande importē plašu rūpniecības preču klāstu, tostarp mašīnas un iekārtas, elektroniku, ķīmiskās vielas un transportlīdzekļus. Šis imports ir būtisks valsts infrastruktūrai, rūpniecības nozarēm un patērētāju tirgiem.
Galvenās tarifu kategorijas rūpniecības precēm
- Mašīnas un elektroiekārtas (HS kodi 84, 85)
- Ģeneratori: 5%
- Elektriskie transformatori: 5%
- Datori: 0–5 %
- Telekomunikāciju iekārtas: 5%
- Transportlīdzekļi (HS kodi 8701–8716)
- Pasažieru transportlīdzekļi: 10%
- Komerciālie transportlīdzekļi (piemēram, kravas automašīnas): 5%
- Motocikli: 15%
- Transportlīdzekļu detaļas un piederumi: 10%
- Ķīmiskie produkti (HS kodi 2801–2926)
- Mēslošanas līdzekļi: 5%
- Farmācija: 5%
- Plastmasas un polimēri: 5%
- Krāsas un lakas: 10%
- Tekstilizstrādājumi un apģērbs (HS kodi 6101–6117, 6201–6217)
- Apģērbi (piemēram, apģērbs): 10%
- Apavi: 10%
- Somas un aksesuāri: 10%
Īpašie importa nodokļi ražotajām precēm
- Imports no Austrālijas
- Tāpat kā lauksaimniecības produktiem, arī Austrālijas ražotajām precēm tiek piemērots preferenciāls režīms saskaņā ar Jaunzēlandes un Austrālijas brīvās tirdzniecības nolīgumu (NAFTA). Tādiem produktiem kā mašīnām, rūpnieciskajām iekārtām un ķīmiskām vielām no Austrālijas parasti tiek piemēroti zemāki vai nulles tarifi, veicinot lielāku tirdzniecību starp abām valstīm.
- Imports no Ķīnas
- Ķīna ir nozīmīgs Jaunzēlandē importēto rūpniecības preču avots. Saskaņā ar Jaunzēlandes un Ķīnas brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) daudziem Ķīnas produktiem, tostarp mašīnām, elektronikai, tekstilizstrādājumiem un ķīmiskām vielām, ir tiesības uz samazinātiem vai preferenciāliem tarifiem. Piemēram, dažas rūpniecības iekārtas un elektronika var tikt ievestas Jaunzēlandē ar zemākiem tarifiem salīdzinājumā ar precēm no valstīm, kas nav BTN dalībvalstis.
- Imports no Eiropas Savienības (ES)
- Daudziem Eiropas Savienības ražotajiem produktiem, tostarp mašīnām, transportlīdzekļiem un elektronikai, tiek piemēroti samazināti tarifi saskaņā ar CPTPP un Jaunzēlandes tirdzniecības nolīgumiem ar ES. Piemēram, noteiktas augsto tehnoloģiju iekārtas var tikt ievestas Jaunzēlandē ar zemāku likmi, un tarifi svārstās no 0% līdz 5% atkarībā no konkrētā produkta.
- Imports no citām valstīm
- Importam no valstīm ārpus BTN līgumiem, tostarp Amerikas Savienotajām Valstīm, Japānas un citām, parasti tiek piemēroti standarta tarifi, kas bieži vien ir augstāki nekā precēm, kas importētas no BTN partnervalstīm. Piemēram, transportlīdzekļiem un tehnikai no Amerikas Savienotajām Valstīm var tikt piemēroti tarifi līdz pat 10% atkarībā no produktu kategorijas.
3. Patēriņa preces
Jaunzēlandes augošais patērētāju tirgus pieprasa dažādas importētas preces, tostarp elektroniku, apģērbu, mājsaimniecības preces un personīgās higiēnas preces. Tā rezultātā Jaunzēlandes importa tarifu sistēmai ir galvenā loma patēriņa preču regulēšanā, bieži vien koncentrējoties uz vietējo nozaru aizsardzību un konkurences veicināšanu.
Galvenās patēriņa preču tarifu kategorijas
- Elektronika un elektriskās ierīces (HS kodi 84, 85)
- Viedtālruņi: 5%
- Klēpjdatori un planšetdatori: 0%
- Televizori: 5%
- Sadzīves tehnika (piemēram, ledusskapji, veļas mazgājamās mašīnas): 10%
- Apģērbs un apģērbu preces (HS kodi 6101–6117, 6201–6217)
- Apģērbi: 10%
- Apavi: 10%
- Somas: 10%
- Mēbeles un mājsaimniecības preces (HS kodi 9401–9403)
- Mēbeles: 10%
- Virtuves piederumi: 5%
- Dekoratīvie priekšmeti: 10%
Īpašie patēriņa preču importa nodokļi
- Imports no Austrālijas
- Patēriņa preces no Austrālijas, piemēram, apģērbs, elektronika un mājsaimniecības preces, bieži vien ir atbrīvotas no tarifiem vai tām tiek piemērots preferenciāls režīms saskaņā ar Jaunzēlandes un Austrālijas brīvās tirdzniecības nolīgumu. Tas palīdz padarīt Austrālijas produktus pieejamākus Jaunzēlandē un veicina abu valstu ekonomiskās attiecības.
- Imports no Ķīnas
- Jaunzēlandes tirdzniecības nolīgums ar Ķīnu paredz preferenciālus tarifus daudzām patēriņa precēm. Piemēram, elektronikai, piemēram, viedtālruņiem, televizoriem un sadzīves tehnikai, kas importēta no Ķīnas, bieži vien tiek piemēroti zemāki tarifi, kas palīdz samazināt izmaksas Jaunzēlandes patērētājiem.
- Imports no Eiropas Savienības (ES)
- Patēriņa precēm, tostarp augstas kvalitātes apģērbam, mēbelēm un mājas elektronikai no Eiropas Savienības, var tikt piemēroti arī zemāki tarifi, jo īpaši saskaņā ar CPTPP nolīgumu. Piemēram, no ES importētām mēbelēm un dizaineru izstrādājumiem var tikt piemēroti samazināti tarifi vai beznodokļu ievešana atkarībā no produkta.
- Imports no citām valstīm
- Patēriņa precēm no valstīm, kas nav noslēgušas galvenos tirdzniecības nolīgumus, bieži tiek piemērotas standarta tarifu likmes. Piemēram, apģērbam no Amerikas Savienotajām Valstīm vai Eiropas var tikt piemēroti tarifi 10% vai vairāk, savukārt elektronikai no valstīm, kas nav brīvās tirdzniecības nolīgumu dalībvalstis, var tikt piemēroti tarifi 5% vai vairāk.
4. Izejvielas un energoprodukti
Jaunzēlandei ir ierobežota vietējā enerģijas ražošana, un tai ir jāimportē izejvielas, piemēram, naftas produkti, ogles un dabasgāze. Valsts importē arī ievērojamu daudzumu būvmateriālu, lai atbalstītu savu notiekošo infrastruktūras attīstību.
Galvenās tarifu kategorijas izejvielām un enerģijas produktiem
- Naftas produkti (HS kodi 2709–2713)
- Jēlnafta: 0% (bez muitas nodokļa)
- Rafinēti naftas produkti: 5%
- Sašķidrinātā naftas gāze (LPG): 5%
- Dabasgāze (HS kodi 2711–2712)
- Dabasgāze: 0% (bez nodokļiem)
- Būvmateriāli (HS kodi 6801–6815)
- Cements: 5%
- Tērauds: 5%
- Stikls: 10%
Īpašie importa nodokļi izejvielām un energoproduktiem
- Imports no Austrālijas
- Naftas produkti, tostarp rafinēta nafta un sašķidrinātā naftas gāze (SNG), bieži tiek importēti no Austrālijas, un Jaunzēlandes un Austrālijas brīvās tirdzniecības nolīguma (NAFTA) dēļ šim importam var tikt piemēroti samazināti tarifi vai beznodokļu ievešana.
- Imports no citām valstīm
- Naftas un dabasgāzes produktiem no valstīm ārpus Austrālijas parasti tiek piemēroti standarta tarifi aptuveni 5 % apmērā. Būvmateriālus, tostarp tēraudu un cementu, var importēt arī no tādām valstīm kā Ķīna vai Japāna, bieži vien piemērojot mērenus tarifus 5–10 % apmērā.
Valsts fakti
- Oficiālais nosaukums: Jaunzēlande
- Galvaspilsēta: Velingtona
- Trīs lielākās pilsētas:
- Oklenda (lielākā pilsēta)
- Velingtona (galvaspilsēta)
- Kraistčērča
- Ienākumi uz vienu iedzīvotāju: aptuveni 42 000 ASV dolāru
- Iedzīvotāju skaits: aptuveni 5 miljoni
- Oficiālā valoda: angļu (oficiālā valoda ir arī maoru un Jaunzēlandes zīmju valoda)
- Valūta: Jaunzēlandes dolārs (NZD)
- Atrašanās vieta: Atrodas Klusā okeāna dienvidrietumos, Austrālijas dienvidaustrumos
Ģeogrāfija, ekonomika un galvenās nozares
Ģeogrāfija
Jaunzēlande ir salu valsts Klusajā okeānā, kas sastāv no divām galvenajām salām — Ziemeļu salas un Dienvidu salas —, kā arī aptuveni 600 mazākām salām. Valsts ir pazīstama ar savām elpu aizraujošajām dabas ainavām, tostarp kalniem, mežiem, ezeriem un pludmalēm. Dienvidu Alpi stiepjas gar Dienvidu salu, savukārt Ziemeļu salā ir aktīvi ģeotermālie reģioni un auglīgi līdzenumi. Jaunzēlandē valda mērens klimats ar dažādiem apstākļiem — no subtropu ziemeļos līdz vēsiem mēreniem dienvidos.
Ekonomika
Jaunzēlandes ekonomika ir orientēta uz eksportu, un galvenās nozares ir lauksaimniecība, tūrisms, ražošana un pakalpojumi. Valsts atvērtība tirdzniecībai ir padarījusi to par vienu no konkurētspējīgākajām un dinamiskākajām ekonomikām pasaulē. Tās galvenie eksporta produkti ir piena produkti, gaļa, koksne un vīns, savukārt importa preces ir rūpniecības preces, degviela un ķīmiskās vielas.
Jaunzēlandē ir augsts dzīves līmenis, ko nodrošina relatīvi zems bezdarba līmenis un labi attīstīta infrastruktūra. Tomēr, tāpat kā daudzas salu valstis, tā saskaras ar grūtībām saglabāt ekonomisko izaugsmi, vienlaikus līdzsvarojot tirdzniecības atkarību.
Galvenās nozares
- Lauksaimniecība: Jaunzēlande ir pasaules līdere piena produktu, gaļas, vilnas un vīna ražošanā. Tā ir viena no lielākajām piena produktu un jēra gaļas eksportētājām.
- Tūrisms: Tūrisma nozare ir nozīmīgs ieguldījums ekonomikā, ko veicina valsts dabas skaistums un aktivitātes brīvā dabā.
- Ražošana: Jaunzēlandē ir augoša ražošanas nozare, īpaši pārtikas pārstrādē, elektronikā un mašīnbūvē.
- Pakalpojumi: Pakalpojumu sektors, tostarp finanšu pakalpojumi, izglītība un veselības aprūpe, ir būtiska Jaunzēlandes ekonomikas sastāvdaļa.
