Kipra, salu valsts Vidusjūras austrumu daļā, ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts kopš 2004. gada. Kā ES dalībvalsts Kipra, importējot preces no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, piemēro ES kopējo muitas tarifu (KMT). Šī vienotā muitas tarifu sistēma nodrošina, ka visas ES valstis, tostarp Kipra, piemēro vienādus importa nodokļus precēm, kas ieved no valstīm, kas nav ES dalībvalstis. Precēm, kas tiek tirgotas ES ietvaros, tiek piemērots nulles tarifs, un Kipra gūst labumu arī no preferenciāliem tirdzniecības nolīgumiem ar valstīm un reģioniem ārpus ES, piemēram, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociāciju (EBTA), Dienvidkoreju, Kanādu un Japānu. Turklāt Kipra piemēro īpašus importa nodokļus, piemēram, antidempinga un kompensācijas nodokļus, lai aizsargātu vietējo rūpniecību no negodīgas konkurences.
Muitas tarifu likmes pa produktu kategorijām Kiprā
1. Lauksaimniecības produkti
Lauksaimniecība ir svarīga nozare Kiprā, taču valsts lielā mērā paļaujas uz importētiem lauksaimniecības produktiem, lai apmierinātu iekšzemes pieprasījumu. Lauksaimniecības produktu importa tarifus ietekmē ES kopējā lauksaimniecības politika (KLP) un preferenciālie tirdzniecības nolīgumi, kas samazina vai atceļ tarifus lauksaimniecības precēm no konkrētām valstīm.
1.1 Lauksaimniecības pamatprodukti
- Graudaugi un graudi: Kipra importē graudaugus, piemēram, kviešus, kukurūzu un rīsus, ar atšķirīgiem tarifiem atkarībā no produkta izcelsmes un pārstrādes.
- Kvieši: Importam no ES valstīm tarifi netiek piemēroti. Importam no ārpus ES tarifi ir no nulles līdz 45 % atkarībā no veida un pārstrādes posma.
- Rīsi: Rīsu importam no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, tiek piemēroti tarifi no nulles līdz 65 % atkarībā no pārstrādes līmeņa.
- Augļi un dārzeņi: Vidusjūras klimata dēļ Kipra importē augļus un dārzeņus, lai apmierinātu pieprasījumu, īpaši nesezonas mēnešos.
- Citrusaugļi (apelsīni, citroni): importam no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, parasti tiek piemēroti tarifi 10–16 % apmērā, lai gan saskaņā ar ES tirdzniecības nolīgumiem tiek piemērotas preferenciālas likmes.
- Tomāti, gurķi un lapu dārzeņi: Tarifi svārstās no 8% līdz 14%, un tie atšķiras atkarībā no sezonas, lai aizsargātu vietējos lauksaimniekus.
- Cukurs un saldinātāji: Kipra importē ievērojamu daudzumu cukura, uz kuru attiecas ES tarifu kvotu (TRQ) sistēma.
- Rafinēts cukurs: Kvotas ietvaros importam tiek piemēroti tarifi no nulles līdz 20 %, savukārt importam, kas pārsniedz kvotu, tarifi var sasniegt pat 50 %.
1.2 Lopkopība un piena produkti
- Gaļa un mājputni: Kipra importē ievērojamu daudzumu gaļas un mājputnu, un tarifi ir izstrādāti, lai aizsargātu vietējos ražotājus.
- Liellopu gaļa un cūkgaļa: beznodokļu imports no ES valstīm. Importam no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, tiek piemēroti tarifi no 12% līdz 15%, lai gan importam no valstīm ar preferenciāliem tirdzniecības nolīgumiem tiek piemēroti zemāki tarifi.
- Mājputni (vistas un tītara gaļa): importam tiek piemērota 12,9 % nodokļa likme, un noteiktiem daudzumiem saskaņā ar tarifu kvotām valstīm, kas nav ES dalībvalstis, tiek piemērotas preferenciālas likmes.
- Piena produkti: Piena produktu, piemēram, siera, sviesta un piena pulvera, imports tiek regulēts, lai atbalstītu vietējo ražošanu.
- Piena pulveris un siers: importam no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, tiek piemēroti tarifi no 15% līdz 25%, lai gan importam no Jaunzēlandes, Norvēģijas un citām brīvās tirdzniecības valstīm var tikt piemēroti samazināti tarifi.
1.3 Īpašie ievedmuitas nodokļi
Lai aizsargātu vietējo lauksaimniecību, Kipra var piemērot antidempinga maksājumus vai aizsardzības pasākumus noteiktiem lauksaimniecības produktu importiem. Piemēram, Kipra, tāpat kā pārējā ES, ir noteikusi antidempinga maksājumus mājputniem no Brazīlijas, lai atbalstītu ES mājputnu audzētājus.
2. Rūpniecības preces
Kipras rūpniecības sektors ietver ražošanu, būvniecību un enerģētiku, kas ir ļoti atkarīgas no importētām rūpniecības precēm, piemēram, mašīnām, iekārtām un izejvielām. ES kopējais muitas tarifs attiecas uz importu no ārpussavienības valstīm, savukārt precēm no ES un brīvās tirdzniecības partnervalstīm tiek piemēroti beznodokļu vai samazināti tarifi.
2.1 Mašīnas un iekārtas
- Rūpnieciskās iekārtas: Kipra importē plašu iekārtu klāstu, lai atbalstītu savu ražošanas, būvniecības un enerģētikas nozari.
- Celtniecības tehnika (celtņi, buldozeri): Parasti ārpussavienības valstīm tiek piemērota nodokļa likme no 0% līdz 2,5%, ES dalībvalstīm ir beznodokļu piekļuve un brīvās tirdzniecības partneriem, piemēram, Japānai un Dienvidkorejai, tiek piemērots preferenciāls režīms.
- Ražošanas iekārtas: Tarifi importam no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, ir no nulles līdz 5 %, un nulles tarifi importam no ES un tādām valstīm kā Japāna saskaņā ar ES un Japānas brīvās tirdzniecības nolīgumu.
- Elektroiekārtas: Kipras infrastruktūras projektiem ir būtiskas elektriskās mašīnas un iekārtas, piemēram, ģeneratori un transformatori.
- Ģeneratori un transformatori: Parasti tiek aplikti ar nodokli 2,5–5% apmērā, lai gan importam no brīvās tirdzniecības partnervalstīm tiek piemēroti samazināti tarifi.
2.2 Mehāniskie transportlīdzekļi un transports
Kipra importē mehāniskos transportlīdzekļus un automobiļu detaļas, un tarifi ir atkarīgi no transportlīdzekļa veida un tā izcelsmes valsts. ES 10 % tarifs mehāniskajiem transportlīdzekļiem attiecas uz valstīm, kas nav ES dalībvalstis, lai gan preferenciāli tarifi ir pieejami brīvās tirdzniecības partnervalstīm, piemēram, Dienvidkorejai un Japānai.
- Pasažieru transportlīdzekļi: Automašīnām no ES valstīm netiek piemēroti tarifi.
- Ārpus ES ražoti transportlīdzekļi: Parasti nodoklis ir 10 %, lai gan importam no Japānas un Dienvidkorejas saskaņā ar attiecīgajiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem tiek piemērota nulles vai samazināta tarifu likme.
- Komerciālie transportlīdzekļi: Kravas automašīnu, autobusu un citu komerciālo transportlīdzekļu imports tiek aplikts ar 10% nodokli, un valstīm ar brīvās tirdzniecības līgumiem tiek piemēroti preferenciāli tarifi.
- Transportlīdzekļu detaļas un piederumi: Transportlīdzekļu detaļu, tostarp dzinēju, riepu un akumulatoru, importam tiek piemērota nodokļa likme no 4% līdz 10%, bet detaļām no brīvās tirdzniecības valstīm piemēro zemākus vai nulles tarifus.
2.3 Īpašas importa nodevas noteiktām valstīm
Lai aizsargātu ES rūpniecības nozares, noteiktiem tērauda izstrādājumiem un automobiļu detaļām no Ķīnas un Indijas ir noteikti antidempinga maksājumi, lai cīnītos pret negodīgu tirdzniecības praksi.
3. Tekstilizstrādājumi un apģērbs
Kipra importē ievērojamu daudzumu tekstilizstrādājumu un apģērbu, īpaši no Āzijas. ES kopējais muitas tarifs attiecas uz tekstilizstrādājumu importu no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, savukārt preferenciālās tirdzniecības nolīgumi paredz samazinātus tarifus noteiktām valstīm.
3.1 Izejvielas
- Tekstilšķiedras un dzija: Kipra importē izejvielas, piemēram, kokvilnu, vilnu un sintētiskās šķiedras, savai tekstilrūpniecībai.
- Kokvilna un vilna: Parasti importam no ārpussavienības valstīm piemēro 4–8 % nodokli, bet importam no ES un brīvās tirdzniecības partnervalstīm, piemēram, Turcijas un Pakistānas, tarifi netiek piemēroti.
- Sintētiskās šķiedras: Tarifi svārstās no 6% līdz 12% atkarībā no izcelsmes valsts.
3.2 Gatavs apģērbs un apģērbs
- Apģērbs un apģērbu preces: Importētajiem apģērbiem tiek piemēroti mēreni tarifi, un preferenciāls režīms tiek piemērots precēm no valstīm, ar kurām ir noslēgti tirdzniecības nolīgumi.
- Ikdienas apģērbs un formas tērpi: Parasti tiek aplikti ar nodokli 12–18 % apmērā, lai gan importam no Vjetnamas un Bangladešas tiek piemēroti samazināti tarifi saskaņā ar ES vispārējo preferenču shēmu (VPS).
- Luksusa un zīmolu apģērbs: Augstākas klases apģērbiem var tikt piemēroti tarifi 18–20 % apmērā, lai gan importam no Dienvidkorejas un Japānas saskaņā ar brīvās tirdzniecības nolīgumiem var tikt piemēroti nulles tarifi.
- Apavi: Importētiem apaviem tiek piemērots nodoklis no 8% līdz 17% atkarībā no materiāla un izcelsmes valsts.
- Ādas apavi: Parasti tiek piemērots nodoklis 17% apmērā, lai gan saskaņā ar tirdzniecības nolīgumiem importam no tādām valstīm kā Vjetnama un Dienvidkoreja tiek piemēroti samazināti tarifi.
3.3 Īpašie ievedmuitas nodokļi
Lai aizsargātu vietējos ražotājus, Kipra un ES var noteikt antidempinga maksājumus noteiktiem tekstilizstrādājumiem un apģērbu izstrādājumiem, jo īpaši no Ķīnas un Indijas, ja šie produkti tiek pārdoti zem tirgus cenas.
4. Patēriņa preces
Kipra importē dažādas patēriņa preces, tostarp elektroniku, sadzīves tehniku un mēbeles. Šo produktu tarifi parasti ir mēreni, un precēm no brīvās tirdzniecības valstīm tarifi ir zemāki vai nulles.
4.1 Elektronika un sadzīves tehnika
- Sadzīves tehnika: Kipra importē lielāko daļu sadzīves tehnikas, piemēram, ledusskapjus, veļas mazgājamās mašīnas un gaisa kondicionierus, no ES valstīm, Ķīnas un Dienvidkorejas.
- Ledusskapji un saldētavas: Parasti nodoklis ir 2,5–5%, lai gan imports no ES un brīvās tirdzniecības valstīm ir beznodokļu.
- Veļas mazgājamās mašīnas un gaisa kondicionieri: piemēro 5 % tarifus, un importam no Dienvidkorejas saskaņā ar ES un Dienvidkorejas brīvās tirdzniecības nolīgumu tiek piemērotas samazinātas likmes.
- Patēriņa elektronika: Kipra importē elektroniku, piemēram, televizorus, viedtālruņus un klēpjdatorus, un tarifi atšķiras atkarībā no izcelsmes valsts.
- Televizori: Parasti nodoklis ir 5 %, lai gan importam no Japānas un Dienvidkorejas saskaņā ar brīvās tirdzniecības nolīgumiem netiek piemēroti nekādi tarifi.
- Viedtālruņi un klēpjdatori: parasti tiek aplikti ar nodokli no nulles līdz 2,5 %, ar preferenciālām likmēm importam no ES un brīvās tirdzniecības zonas valstīm.
4.2 Mēbeles un iekārtojums
- Mēbeles: Importētām mēbelēm, tostarp mājas un biroja mēbelēm, tiek piemēroti tarifi no 4% līdz 10% atkarībā no materiāla un izcelsmes valsts.
- Koka mēbeles: parasti tiek apliktas ar nodokli 5–10% apmērā, un saskaņā ar tirdzniecības nolīgumiem importam no Vjetnamas un Turcijas tiek piemērotas samazinātas likmes.
- Plastmasas un metāla mēbeles: importam no ārpussavienības valstīm piemēro 4–8 % tarifus.
- Mājas mēbeles: tādas preces kā paklāji, aizkari un mājas dekoru izstrādājumi parasti tiek aplikti ar nodokli 5–10% apmērā, lai gan saskaņā ar VPS importam no tādām valstīm kā Indija un Pakistāna tiek piemēroti zemāki tarifi.
4.3 Īpašie ievedmuitas nodokļi
Lai novērstu negodīgu konkurenci, ES piemēro antidempinga maksājumus noteiktām mēbeļu un mājas aprīkojuma kategorijām no tādām valstīm kā Ķīna.
5. Enerģija un naftas produkti
Kipra importē lielu daudzumu energoproduktu, jo īpaši naftas un dabasgāzes, lai apmierinātu savas enerģijas vajadzības. Enerģijas importa tarifi parasti ir zemi, lai atbalstītu enerģētisko drošību un pāreju uz atjaunojamiem enerģijas avotiem.
5.1 Naftas produkti
- Jēlnafta un benzīns: Kipra importē naftas produktus, īpaši no Krievijas, Tuvajiem Austrumiem un kaimiņvalstīm.
- Jēlnafta: Parasti tai tiek piemēroti nulles tarifi saskaņā ar ES enerģētikas politiku.
- Benzīns un dīzeļdegviela: parasti tiek aplikti ar nodokli 2,5–4% apmērā, un saskaņā ar tirdzniecības nolīgumiem importam no Norvēģijas un Krievijas ir noteikti zemāki tarifi.
- Dīzeļdegviela un citi rafinēti naftas produkti: Rafinētiem produktiem tiek piemērota nodokļa likme no 3% līdz 5%, lai gan importam no kaimiņvalstīm tiek piemēroti samazināti tarifi.
5.2 Atjaunojamās enerģijas iekārtas
- Saules paneļi un vēja turbīnas: Kipra, tāpat kā pārējā ES, veicina atjaunojamo energoresursu izmantošanu, piemērojot nulles tarifus atjaunojamo energoresursu iekārtām, piemēram, saules paneļiem un vēja turbīnām.
6. Farmācija un medicīnas iekārtas
Kipra prioritāri nodrošina piekļuvi pieejamai veselības aprūpei, un tāpēc tarifi par svarīgākajām zālēm un medicīnisko aprīkojumu tiek uzturēti zemi vai nulles līmenī, lai nodrošinātu pieejamību iedzīvotājiem.
6.1 Farmācija
- Zāles: Būtiskākajām zālēm, tostarp dzīvību glābjošām zālēm, saskaņā ar ES vispārējo tarifu režīmu parasti netiek piemēroti tarifi. Nebūtiskām farmaceitiskajām precēm var tikt piemēroti tarifi 2–5 % apmērā, lai gan samazināti tarifi tiek piemēroti importam no valstīm, ar kurām ir noslēgti brīvās tirdzniecības līgumi.
6.2 Medicīnas ierīces
- Medicīnas iekārtas: Medicīnas ierīcēm, piemēram, diagnostikas instrumentiem, ķirurģiskajiem instrumentiem un slimnīcu gultām, parasti piemēro nulles tarifus vai zemus tarifus (no 2% līdz 5%) atkarībā no produkta nepieciešamības un izcelsmes valsts.
7. Īpašie importa nodokļi un atbrīvojumi
7.1 Īpaši nodokļi nepreferenciālām valstīm
Kipra, saskaņā ar ES nostāju, piemēro antidempinga un kompensācijas maksājumus noteiktiem importa produktiem no valstīm, kurām nav preferenciālas tirdzniecības režīma. Šie maksājumi aizsargā ES nozares no negodīgas tirdzniecības prakses, piemēram, dempinga vai subsīdijām. Piemēram, tērauda izstrādājumiem un tekstilizstrādājumiem no tādām valstīm kā Ķīna un Indija bieži tiek piemēroti šādi pasākumi.
7.2 Divpusēji un daudzpusēji nolīgumi
- ES brīvās tirdzniecības nolīgumi (BTN): Kipra, būdama ES daļa, var brīvi tirgot lielāko daļu preču, kas tiek tirgotas ES ietvaros. Turklāt Kiprai ir samazināti vai nulles tarifi precēm, kas tiek tirgotas ar tādām valstīm kā Japāna, Dienvidkoreja, Kanāda un Vjetnama saskaņā ar ES brīvās tirdzniecības nolīgumiem.
- Vispārējā preferenču shēma (VPS): Saskaņā ar VPS Kipra gūst labumu no samazinātiem tarifiem noteiktiem importa produktiem no jaunattīstības valstīm, piemēram, Indijas, Pakistānas un Bangladešas.
Valsts fakti
- Oficiālais nosaukums: Kipras Republika
- Galvaspilsēta: Nikosija
- Lielākās pilsētas:
- Nikosija (galvaspilsēta un lielākā pilsēta)
- Limasola
- Larnaka
- Ienākumi uz vienu iedzīvotāju: aptuveni 28 000 USD (2023. gada aplēse)
- Iedzīvotāju skaits: aptuveni 1,2 miljoni (2023. gada aplēses)
- Oficiālās valodas: grieķu, turku
- Valūta: eiro (EUR)
- Atrašanās vieta: Kipra atrodas Vidusjūras austrumu daļā, uz dienvidiem no Turcijas un uz rietumiem no Sīrijas.
Kipras ģeogrāfija
Kipra ir salu valsts, kas atrodas Vidusjūras austrumu daļā, un tās platība ir 9251 kvadrātkilometrs. Valsts ir pazīstama ar savu stratēģisko atrašanās vietu, daudzveidīgajām ainavām un bagāto vēsturi.
- Piekrastes līnija: Kipras piekrastes līnija stiepjas vairāk nekā 648 kilometrus, un tajā ir smilšainas pludmales, akmeņaini krasti un populāri tūristu galamērķi.
- Kalni: Salas centrālajā un dienvidrietumu daļā dominē Troodos kalni, un augstākā virsotne ir Olimpa kalns, kas sasniedza 1952 metrus.
- Klimats: Kiprā valda Vidusjūras klimats, kam raksturīgas karstas, sausas vasaras un maigas, lietainas ziemas.
Kipras ekonomika
Kiprai ir neliela, bet augsti attīstīta ekonomika, kas ir ļoti atkarīga no pakalpojumiem, tirdzniecības un tūrisma. Valsts ekonomiku raksturo spēcīgs finanšu pakalpojumu sektors, augoša kuģniecības nozare un ievērojama uzmanība tūrismam, īpaši Vidusjūras piekrastē.
1. Tūrisms
Tūrisms ir viena no svarīgākajām Kipras ekonomikas nozarēm, kas sniedz ievērojamu ieguldījumu IKP un nodarbinātībā. Salas bagātīgais kultūras mantojums, skaistās pludmales un siltais Vidusjūras klimats katru gadu piesaista miljoniem tūristu.
2. Kuģniecība un jūras pakalpojumi
Kipra ir viens no pasaules vadošajiem jūras centriem ar lielu kuģu reģistru un plaukstošu jūras pakalpojumu nozari. Kipras kuģniecības nozare ir nozīmīgs ieguldījums valsts ekonomikā, piedāvājot tādus pakalpojumus kā kuģu pārvaldība un jūras apdrošināšana.
3. Finanšu pakalpojumi
Finanšu pakalpojumu sektors, tostarp banku darbība, apdrošināšana un investīciju pārvaldība, ir būtiska Kipras ekonomikas sastāvdaļa. Valsts ir kļuvusi par reģionālu finanšu centru, īpaši uzņēmumiem, kas vēlas darboties ES un Vidusjūras reģionā.
4. Enerģija
Kipra pēta iespējas enerģētikas nozarē, jo īpaši jūras dabasgāzes atradnēs, kas atrodas Vidusjūras austrumu daļā. Enerģētikas infrastruktūras attīstībai un dabasgāzes rezervju izpētei ir ievērojams potenciāls turpmākai ekonomikas izaugsmei.
5. Lauksaimniecība
Lai gan lauksaimniecībai ir mazāka loma kopējā ekonomikā, tā joprojām ir svarīga lauku apvidiem. Galvenās kultūras ir kartupeļi, citrusaugļi, vīnogas un olīvas. Lauksaimniecības nozari atbalsta ES subsīdijas saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP).
