Brazīlija, lielākā Dienvidamerikas valsts, lepojas ar vienu no daudzveidīgākajām un sarežģītākajām ekonomikām pasaulē. Lai gan tā ir nozīmīga tādu preču kā lauksaimniecības produktu, naftas un minerālu eksportētāja, tā arī importē plašu preču klāstu, lai apmierinātu augošā patērētāju tirgus un rūpniecības sektora pieprasījumu. Brazīlijas muitas tarifu sistēma ir izstrādāta, lai regulētu importēto preču plūsmu, aizsargātu vietējās nozares un atbalstītu ekonomikas izaugsmi. Tarifu likmes Brazīlijā ievērojami atšķiras atkarībā no produkta veida, tā klasifikācijas un izcelsmes valsts. Turklāt Brazīlija ir Dienvidu kopējā tirgus (MERCOSUR) dalībvalsts, kas ir reģionāls tirdzniecības bloks, kas ļauj noteikt preferenciālus tarifus starp dalībvalstīm.
Importēto produktu tarifu kategorijas
Brazīlija klasificē importētos produktus dažādās kategorijās, katrai no kurām ir noteiktas tarifu likmes. Brazīlijas muitas tarifu saraksts atbilst Mercosur kopējai nomenklatūrai (NCM), kas balstīta uz Harmonizēto sistēmu (HS). Zemāk ir sniegts detalizēts pārskats par galvenajām preču kategorijām un attiecīgajām tarifu likmēm, kas tiek piemērotas, importējot tās Brazīlijā.
1. Lauksaimniecības produkti
Brazīlija ir pasaules lauksaimniecības lielvalsts, taču tā joprojām importē dažādus lauksaimniecības produktus, lai apmierinātu iekšzemes pieprasījumu, jo īpaši attiecībā uz produktiem, kas netiek plaši ražoti vietējā tirgū. Lauksaimniecības produktu tarifu likmes ir paredzētas, lai aizsargātu vietējos lauksaimniekus, vienlaikus nodrošinot būtisku preču pieejamību.
1.1 Tarifu likmes galvenajiem lauksaimniecības produktiem
- Augļi un dārzeņi:
- Svaigi augļi (piemēram, āboli, bumbieri, vīnogas): 10–14 %
- Dārzeņi (piemēram, sīpoli, burkāni, tomāti): 10–16 %
- Saldēti augļi un dārzeņi: 14%
- Žāvēti augļi: 10%-12%
- Graudaugi un labība:
- Kvieši: 10%
- Rīsi: 10%-12%
- Kukurūza: 10%
- Mieži: 10%
- Gaļa un mājputni:
- Liellopu gaļa: 10%
- Cūkgaļa: 10%-16%
- Mājputni (vista, tītars): 10%-16%
- Pārstrādāta gaļa (desas, bekons): 18%
- Piena produkti:
- Piens: 14%
- Siers: 16%
- Sviests: 14%
- Pārtikas eļļas:
- Saulespuķu eļļa: 10%-12%
- Palmu eļļa: 12%
- Olīveļļa: 10%
- Citi lauksaimniecības produkti:
- Cukurs: 16%
- Kafija un tēja: 10–12 %
1.2 Īpašie importa nodokļi lauksaimniecības produktiem
- MERCOSUR dalībvalstis: Brazīlija ir daļa no Dienvidu kopējā tirgus (MERCOSUR), kurā ietilpst Argentīna, Paragvaja un Urugvaja. No citām MERCOSUR valstīm importētajiem lauksaimniecības produktiem parasti tiek piemēroti samazināti tarifi vai tie ir atbrīvoti no tarifiem. Piemēram, graudi, gaļa un piena produkti no šīm valstīm bieži tiek ievesti Brazīlijā bez papildu nodokļiem.
- Valstis, kas nav MERCOSUR dalībvalstis: Lauksaimniecības produktu importam no valstīm, kas nav MERCOSUR dalībvalstis, piemēram, Amerikas Savienotajām Valstīm, Ķīnas vai Eiropas Savienības, tiek piemērotas standarta tarifu likmes. Dažos gadījumos var tikt piemērotas augstākas nodevas, lai aizsargātu Brazīlijas vietējo lauksaimniecības produkciju, īpaši jutīgiem produktiem, piemēram, gaļai un piena produktiem.
2. Rūpniecības preces
Brazīlijas rūpniecības sektors ir atkarīgs no mašīnu, iekārtu un izejvielu importa, lai atbalstītu savu ražošanas, būvniecības un enerģētikas nozari. Valdība nosaka mērenus līdz augstus tarifus rūpniecības precēm, lai veicinātu vietējo ražošanu, vienlaikus nodrošinot piekļuvi svarīgākajām importa precēm.
2.1 Mašīnas un iekārtas
- Smagās mašīnas (piemēram, celtņi, buldozeri, ekskavatori): 14–16 %
- Rūpnieciskās iekārtas:
- Ražošanas iekārtas (piemēram, tekstilrūpniecības mašīnas, pārtikas pārstrādes iekārtas): 10–14 %
- Būvniecības tehnika: 12%-16%
- Ar enerģiju saistītas iekārtas (ģeneratori, turbīnas): 12–14 %
- Elektroiekārtas:
- Elektromotori: 14%-16%
- Transformatori: 12%-14%
- Kabeļi un elektroinstalācija: 10%-14%
2.2 Automobiļi un automašīnu detaļas
Brazīlija importē ievērojamu skaitu transportlīdzekļu un auto detaļu, lai apmierinātu iekšzemes pieprasījumu. Automašīnām un auto detaļām piemērotās tarifu likmes ir paredzētas, lai līdzsvarotu vietējo nozaru aizsardzību ar piekļuves nodrošināšanu nepieciešamajiem produktiem.
- Pasažieru transportlīdzekļi:
- Jauni transportlīdzekļi: 35% (maksimālais tarifs, ko Pasaules Tirdzniecības organizācija atļauj automašīnām)
- Lietoti transportlīdzekļi: Lietotu transportlīdzekļu imports parasti ir aizliegts, izņemot klasiskās vai antīkās automašīnas, kurām tiek piemēroti augsti tarifi.
- Komerciālie transportlīdzekļi:
- Kravas automašīnas un autobusi: 16–18 %
- Auto detaļas:
- Dzinēji un transmisijas komponenti: 18%
- Riepas un bremžu sistēmas: 16%-18%
- Transportlīdzekļu elektronika (piemēram, apgaismojums, audiosistēmas): 14%-16%
2.3 Īpašie importa nodokļi rūpniecības precēm
- MERCOSUR atbrīvojumi: No MERCOSUR dalībvalstīm importētajām rūpniecības precēm tiek piemēroti samazināti tarifi vai pilnīgs atbrīvojums. Piemēram, mašīnām un transportlīdzekļu detaļām no Argentīnas un Urugvajas bieži tiek piemēroti zemāki tarifi, padarot reģionālo tirdzniecību MERCOSUR ietvaros konkurētspējīgāku.
- Valstis, kas nav MERCOSUR dalībvalstis: Rūpniecības preču importam no valstīm, kas nav MERCOSUR dalībvalstis, tostarp Ķīnas, Japānas, Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienības, tiek piemēroti standarta tarifi. Tomēr Brazīlija ir noslēgusi tirdzniecības nolīgumus ar noteiktām valstīm, lai samazinātu tarifus konkrētiem rūpniecības produktiem.
3. Patēriņa elektronika un sadzīves tehnika
Brazīlija lielāko daļu savas plaša patēriņa elektronikas un sadzīves tehnikas importē no tādām valstīm kā Ķīna, Dienvidkoreja, Japāna un Amerikas Savienotās Valstis. Šiem produktiem parasti ir augsti tarifi, lai aizsargātu vietējo elektronikas ražošanas nozari.
3.1 Patēriņa elektronika
- Viedtālruņi: 12–16 %
- Klēpjdatori un planšetdatori: 16–18 %
- Televizori: 16%-20%
- Audioiekārtas (skaļruņi, skaņas sistēmas): 18%-20%
- Kameras un foto aprīkojums: 16%-18%
3.2 Sadzīves tehnika
- Ledusskapji: 16%-18%
- Veļas mazgājamās mašīnas: 18%-20%
- Mikroviļņu krāsnis: 16%-18%
- Gaisa kondicionieri: 16%-20%
- Trauku mazgājamās mašīnas: 16%-18%
3.3 Īpašie ievedmuitas nodokļi elektronikai un sadzīves tehnikai
- MERCOSUR preferences: No MERCOSUR dalībvalstīm importētās patēriņa elektronikas un sadzīves tehnikas preces gūst labumu no samazinātiem tarifiem. Piemēram, Argentīnā vai Urugvajā ražotie televizori un ledusskapji var tikt ievesti Brazīlijā ar zemākiem muitas nodokļiem, tādējādi veicinot reģionālo tirdzniecību ar patēriņa precēm.
- Āzijas un ASV imports: Lielākajai daļai plaša patēriņa elektronikas un sadzīves tehnikas, kas importēta no Āzijas valstīm, piemēram, Ķīnas, Dienvidkorejas un Japānas, vai no Amerikas Savienotajām Valstīm, tiek piemērotas standarta tarifu likmes. Tomēr Brazīlijai ir tirdzniecības nolīgumi ar dažām valstīm, kas samazina tarifus konkrētiem produktiem.
4. Tekstilizstrādājumi, apģērbs un apavi
Brazīlijā ir ievērojama tekstilizstrādājumu un apģērbu rūpniecība, taču tā importē plašu produktu klāstu, lai apmierinātu iekšzemes pieprasījumu, jo īpaši augstas klases modes un specializēto tekstilizstrādājumu jomā. Šajā nozarē tarifi parasti ir augsti, lai aizsargātu vietējos ražotājus no starptautiskās konkurences.
4.1 Apģērbs un apģērbs
- Standarta apģērbs (piemēram, T-krekli, džinsi, uzvalki): 35%
- Luksusa un dizaineru zīmoli: 35%-40%
- Sporta apģērbs un sporta apģērbs: 30%-35%
4.2 Apavi
- Standarta apavi: 35%
- Luksusa apavi: 35%-40%
- Sporta apavi un sporta apavi: 30%-35%
4.3 Neapstrādāti tekstilizstrādājumi un audumi
- Kokvilna: 8%-10%
- Vilna: 8%-10%
- Sintētiskās šķiedras: 10%-14%
4.4 Īpašie tekstilizstrādājumu importa nodokļi
- MERCOSUR tirdzniecība: No citām MERCOSUR valstīm importētajiem tekstilizstrādājumiem, apģērbam un apaviem tiek piemēroti samazināti tarifi. Piemēram, kokvilnas audumiem vai apģērbam no Argentīnas vai Paragvajas var tikt piemēroti zemāki tarifi nekā no valstīm, kas nav dalībvalstis, tādējādi veicinot reģionālo ražošanu un tirdzniecību.
- Luksusa preču imports no Eiropas: Augstākās klases modei, luksusa apģērbam un dizaineru apaviem, kas importēti no Eiropas valstīm, piemēram, Itālijas vai Francijas, tiek piemēroti visaugstākie tarifi, parasti 35–40 %. Šie augstākie tarifi ir paredzēti, lai aizsargātu Brazīlijas vietējo tekstilizstrādājumu un modes nozari, vienlaikus nodrošinot piekļuvi luksusa precēm.
5. Farmācija un medicīnas iekārtas
Brazīlija importē ievērojamu daļu savu farmaceitisko līdzekļu un medicīnas iekārtu, lai atbalstītu savu veselības aprūpes sistēmu. Šiem produktiem parasti tiek piemēroti zemāki tarifi, lai nodrošinātu piekļuvi svarīgākajām zālēm un iekārtām.
5.1 Farmaceitiskie produkti
- Zāles (ģenēriskās un firmas zāles): 0–14 % (atkarībā no zāļu veida)
- Vakcīnas: 0% (atbrīvots no nodokļa, lai atbalstītu sabiedrības veselības iniciatīvas)
- Uztura bagātinātāji un vitamīni: 10–14 %
5.2 Medicīnas iekārtas
- Diagnostikas iekārtas (piemēram, rentgena aparāti, MRI aparāti): 0%-14%
- Ķirurģiskie instrumenti: 14%
- Slimnīcu gultas un uzraudzības iekārtas: 10–14 %
5.3 Īpašie ievedmuitas nodokļi medicīnas precēm
- MERCOSUR veselības aprūpes preču imports: No MERCOSUR dalībvalstīm importētās zāles un medicīnas iekārtas bieži vien ir bez tarifiem, tādējādi veicinot piekļuvi pieejamām veselības aprūpes precēm reģionā.
- Valstis, kas nav MERCOSUR dalībvalstis: Farmācijas līdzekļu un medicīnas iekārtu importam no valstīm, kas nav MERCOSUR dalībvalstis, tostarp Amerikas Savienotajām Valstīm, Vācijas un Ķīnas, parasti tiek piemēroti standarta tarifi, taču saskaņā ar dažiem tirdzniecības nolīgumiem tam tiek piemērotas preferenciālas likmes.
6. Alkohols, tabaka un luksusa preces
Brazīlija piemēro augstus tarifus alkoholam, tabakai un luksusa precēm, lai regulētu patēriņu un gūtu ieņēmumus. Papildus tarifiem šiem produktiem piemēro akcīzes nodokli un citus nodokļus.
6.1 Alkoholiskie dzērieni
- Alus: 20%-25%
- Vīns: 18%-20%
- Stiprie alkoholiskie dzērieni (viskijs, degvīns, rums): 30%-35%
- Bezalkoholiskie dzērieni: 10%-16%
6.2 Tabakas izstrādājumi
- Cigaretes: 30%-35%
- Cigāri: 35%
- Citi tabakas izstrādājumi (piemēram, pīpju tabaka): 35%
6.3 Luksusa preces
- Pulksteņi un rotaslietas: 35%-40%
- Dizaineru rokassomas un aksesuāri: 35%-40%
- Augstas klases elektronika: 30%-35%
6.4 Īpašie ievedmuitas nodokļi luksusa precēm
- Eiropas imports: Luksusa precēm, tostarp augstas klases pulksteņiem, rotaslietām un dizaineru rokassomiņām, kas importētas no Eiropas, īpaši no Itālijas un Francijas, tiek piemēroti augsti tarifi 35–40 % apmērā. Šie tarifi ir paredzēti, lai regulētu luksusa preču patēriņu, vienlaikus radot valdības ieņēmumus.
- Akcīzes nodokļi: Papildus tarifiem Brazīlija piemēro akcīzes nodokļus alkoholam, tabakai un noteiktām luksusa precēm, lai vēl vairāk kontrolētu to patēriņu un palielinātu ieņēmumus sabiedriskajiem pakalpojumiem.
Fakti par Brazīliju
- Oficiālais nosaukums: Brazīlijas Federatīvā Republika
- Galvaspilsēta: Brazilja
- Trīs lielākās pilsētas:
- Sanpaulu
- Riodežaneiro
- Brazilja
- Ienākumi uz vienu iedzīvotāju: aptuveni 7000 USD (2023. gada aplēse)
- Iedzīvotāju skaits: aptuveni 216 miljoni (2023. gada aplēses)
- Oficiālā valoda: portugāļu
- Valūta: Brazīlijas reāls (BRL)
- Atrašanās vieta: Brazīlija atrodas Dienvidamerikā un robežojas ar Argentīnu, Paragvaju, Urugvaju, Bolīviju, Peru, Kolumbiju, Venecuēlu, Gajānu, Surinamu un Franču Gviānu. Tā ir lielākā valsts Dienvidamerikā un piektā lielākā pasaulē pēc platības.
Brazīlijas ģeogrāfija
Brazīlija ir ģeogrāfiski daudzveidīga valsts ar plašiem lietus mežiem, kalniem, upēm un piekrastes līdzenumiem. Tās topogrāfija ir dažāda – no Amazones baseina ziemeļos līdz Brazīlijas augstienēm centrālajā un dienvidaustrumu reģionā. Brazīlijas plašā piekraste stiepjas gar Atlantijas okeānu, nodrošinot piekļuvi daudzām ostām un pludmalēm, kas atbalsta tās plaukstošo tūrisma nozari.
- Amazones lietus mežs: Amazones lietus mežs, kas atrodas Brazīlijas ziemeļos, ir lielākais tropu lietus mežs pasaulē un aizņem vairāk nekā 60% no valsts teritorijas. Reģionā ir bagātīga bioloģiskā daudzveidība, un tam ir izšķiroša nozīme globālā klimata regulēšanā.
- Brazīlijas augstienes: Brazīlijas augstienes aptver valsts dienvidu un centrālos reģionus, un to augstums virs jūras līmeņa svārstās no 500 līdz 3000 metriem. Šim apgabalam raksturīgi pauguraini reljefi, kalni un plakankalnes.
- Lielākās upes: Amazones upe, otrā garākā upe pasaulē, plūst cauri Brazīlijas ziemeļiem, savukārt Sanfrancisko upe ir svarīgs ūdensceļš lauksaimniecībai un enerģijas ražošanai ziemeļaustrumos.
- Klimats: Brazīlijas klimats ir ļoti atšķirīgs tās lieluma dēļ. Amazones ziemeļu reģionā valda tropu lietus mežu klimats, savukārt centrālajos un dienvidu reģionos valda mērenāks un tropiskāks klimats. Piekrastes reģioni gūst labumu no tropiskā okeāna klimata, kas padara tos ideāli piemērotus tūrismam.
Brazīlijas ekonomika un galvenās nozares
Brazīlijas ekonomika ir lielākā Latīņamerikā un viena no daudzveidīgākajām pasaulē. Valstī ir labi attīstīta lauksaimniecības nozare, stabila rūpniecības bāze un augošs pakalpojumu sektors. Tomēr Brazīlija saskaras ar tādām problēmām kā ienākumu nevienlīdzība un politiskā nestabilitāte, kas ietekmē tās kopējo ekonomisko attīstību.
1. Lauksaimniecība
- Brazīlija ir viena no pasaules vadošajām lauksaimniecības produktu, jo īpaši sojas pupiņu, cukurniedru, kafijas un liellopu gaļas, ražotājām un eksportētājām. Lauksaimniecības nozare ir nozīmīgs ieguldījums valsts ekonomikā, nodarbinot miljoniem cilvēku un radot ievērojamus eksporta ieņēmumus.
- Eksports: Sojas pupiņas, kafija, liellopu gaļa, cukurs un mājputni ir vieni no Brazīlijas galvenajiem lauksaimniecības eksporta produktiem. Valsts nodrošina ievērojamu daļu no pasaules pārtikas vajadzībām, īpaši Ķīnai un Eiropas Savienībai.
2. Kalnrūpniecība un dabas resursi
- Brazīlija ir bagāta ar dabas resursiem, tostarp dzelzsrūdu, zeltu un boksītu. Kalnrūpniecības nozarei ir izšķiroša nozīme Brazīlijas ekonomikā, nodrošinot izejvielas vietējai rūpniecībai un radot eksporta ieņēmumus. Brazīlija ir otrā lielākā dzelzsrūdas ražotāja pasaulē, un kalnrūpniecība ir nozīmīga nozare tādos štatos kā Minasžerasa un Paras.
- Eksports: Dzelzsrūda, zelts un citi minerāli ir galvenie eksporta produkti, īpaši uz Ķīnu, kas ir Brazīlijas lielākā tirdzniecības partnere.
3. Ražošana
- Brazīlijā ir liels un daudzveidīgs ražošanas sektors, kas ražo automobiļus, mašīnbūvi, elektroniku, ķīmiskās vielas un tekstilizstrādājumus. Valsts ražošanas bāze ir koncentrēta dienvidu un dienvidaustrumu reģionos, īpaši Sanpaulu, Riodežaneiro un Minasžerasā.
- Galvenās nozares: Automobiļu rūpniecība ir viena no lielākajām Brazīlijā, un lieli starptautiski autoražotāji pārvalda rūpnīcas valstī. Citas svarīgas nozares ir ķīmiskā rūpniecība, tekstilizstrādājumi un elektronikas ražošana.
4. Enerģija
- Brazīlija ir pasaules līdere atjaunojamās enerģijas jomā, jo īpaši hidroenerģijas un etanola ražošanā. Valsts saražo vairāk nekā 60% elektroenerģijas hidroelektrostacijās un ir nozīmīga biodegvielas, īpaši no cukurniedrēm ražota etanola, ražotāja.
- Nafta un gāze: Brazīlija ir arī nozīmīga naftas ražotāja ar milzīgām naftas rezervēm jūrā, īpaši Atlantijas okeāna pirmssāļajos slāņos. Valsts naftas kompānijai Petrobras ir galvenā loma Brazīlijas naftas un gāzes resursu attīstībā un eksportā.
5. Pakalpojumi un tūrisms
- Pakalpojumu sektors ir lielākā Brazīlijas ekonomikas sastāvdaļa, kas veido vairāk nekā 60% no IKP. Galvenās pakalpojumu nozares ir finanses, mazumtirdzniecība un telekomunikācijas. Tūrisms ir arī svarīga nozare, un miljoniem apmeklētāju ierodas Brazīlijā tās pludmaļu, Amazones lietus mežu un rosīgo pilsētu, piemēram, Riodežaneiro un Salvadoras, dēļ.
- Tūrisms: Brazīlija ir pazīstama ar savu dabas skaistumu, kultūras objektiem un pasaulslaveniem pasākumiem, piemēram, karnevālu. Tūrisma nozare ievērojami veicina nodarbinātību un ārvalstu valūtas ieņēmumus.
