Beļģija, kas ir viens no Eiropas Savienības (ES) centriem, ievēro ES kopējo muitas tarifu (KMT), kas attiecas uz importu no valstīm, kas nav ES dalībvalstis. Kā daļa no ES muitas savienības, Beļģija ievēro vienotu tarifu sistēmu visās dalībvalstīs, nodrošinot, ka vienādas tarifu likmes tiek piemērotas vienādi importam, kas ienāk ES tirgū. Beļģijas muitas tarifi kalpo divējādam mērķim: regulēt starptautisko tirdzniecību un aizsargāt galvenās vietējās nozares, vienlaikus veicinot ekonomikas izaugsmi, saglabājot konkurētspējīgas importa nodevas būtiskām precēm.
Muitas tarifu likmes pa produktu kategorijām Beļģijā
1. Lauksaimniecības produkti
Lauksaimniecībai ir svarīga, bet relatīvi maza loma Beļģijas ekonomikā, un tā galvenokārt koncentrējas uz piena lopkopību, lopkopību un augkopību. Beļģija importē plašu lauksaimniecības produktu klāstu no visas pasaules, un tarifi šiem produktiem ir saskaņoti ar ES kopējo lauksaimniecības politiku (KLP). Šo tarifu mērķis ir aizsargāt ES lauksaimniekus, vienlaikus nodrošinot, ka svarīgākie pārtikas produkti joprojām ir pieejami.
1.1 Lauksaimniecības pamatprodukti
- Graudaugi un graudaugi: Beļģija importē kviešus, kukurūzu, rīsus un citus graudaugus, un tarifu likmes mainās atkarībā no tirgus pieprasījuma un ražošanas līmeņa ES.
- Kvieši un kukurūza: Parasti tiem tiek piemēroti tarifi no 0% līdz 10%.
- Rīsi: Rīsu importam var tikt piemēroti tarifi līdz pat 65 EUR/tonnā, lai gan saskaņā ar dažādiem tirdzniecības nolīgumiem tiek piemērotas preferenciālas likmes.
- Augļi un dārzeņi: Beļģija importē ievērojamu daudzumu svaigu produktu, un tarifi ir paredzēti, lai aizsargātu vietējos lauksaimniekus ražas novākšanas laikā.
- Citrusaugļi (apelsīni, citroni, greipfrūti): Parasti tiem tiek piemēroti tarifi no 5% līdz 10%.
- Āboli, bumbieri un citi mērenā klimata joslas augļi: tiek piemēroti tarifi 10–15 % apmērā atkarībā no vietējās ražošanas apjoma un gada laika.
- Dārzeņi (kartupeļi, sīpoli, tomāti): Bieži vien tiek aplikti ar nodokli 5–20 % apmērā.
- Cukurs un saldinātāji: cukura importa tarifs parasti ir aptuveni 40 EUR/tonna, un īpašas importa kvotas ļauj samazināt tarifus konkrētām valstīm vai tirdzniecības nolīgumiem.
1.2 Lopkopība un piena produkti
- Gaļa un mājputni: Gaļas importam Beļģijā tiek piemēroti tarifi, lai aizsargātu vietējo lopkopības nozari.
- Liellopu gaļa un cūkgaļa: Tarifi parasti ir no 12 % līdz 20 %, lai gan atsevišķiem produktiem var tikt piemērotas tarifu kvotas (TRQ).
- Mājputni: Importētajiem mājputnu produktiem tiek piemēroti 15–25 % tarifi atkarībā no produkta.
- Zivis un jūras veltes: Beļģija importē plašu jūras velšu klāstu, un šim importam tiek piemēroti 5–10 % tarifi. Importam no valstīm, ar kurām ir noslēgti brīvās tirdzniecības nolīgumi (BTN), var tikt piemērotas preferenciālas likmes.
- Piena produkti: Piena produktu, tostarp piena, sviesta un siera, importam piemēro tarifus, lai aizsargātu ES piena ražotājus.
- Siers: Importētā siera tarifi parasti svārstās no 8% līdz 15%.
- Sviests un krējums: Parasti tarifi ir no 10% līdz 15%.
1.3 Īpašie ievedmuitas nodokļi
Beļģija gūst labumu no ES tirdzniecības nolīgumu tīkla, kas samazina vai atceļ tarifus lauksaimniecības produktiem no noteiktām valstīm. Piemēram:
- Saskaņā ar ES un Dienvidkorejas brīvās tirdzniecības nolīgumu un ES un Kanādas visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) daudziem lauksaimniecības produktiem no šīm valstīm tiek piemēroti samazināti vai nulles tarifi.
- Vispārējā preferenču sistēma (VPS) piešķir samazinātus vai nulles tarifus lauksaimniecības produktiem, kas importēti no jaunattīstības valstīm.
2. Rūpniecības preces
Beļģijai ir augsti attīstīta rūpniecības nozare, kurā galveno importa preču vidū ir mašīnas un iekārtas, ķīmiskās vielas un autobūves produkti. Rūpniecības preces ir būtiskas Beļģijas ekonomikai, un tarifi atšķiras atkarībā no produkta veida, neatkarīgi no tā, vai tie ir gatavie produkti vai izejvielas.
2.1 Mašīnas un iekārtas
- Rūpnieciskās iekārtas: Tarifi rūpnieciskajām iekārtām, ko izmanto tādās nozarēs kā būvniecība, ražošana un tekstilizstrādājumi, parasti ir zemi, jo tās ir kritiski svarīgas valsts rūpnieciskajai bāzei.
- Celtniecības un ražošanas iekārtas: Tarifi ir no 1% līdz 5% atkarībā no iekārtu veida.
- Tekstilmašīnas: Tarifi parasti ir zemi, aptuveni 2–4 %.
- Elektroiekārtas: Elektriskajām mašīnām un iekārtām, piemēram, ģeneratoriem, transformatoriem un rūpnieciskajai elektronikai, parasti tiek piemēroti tarifi no 0% līdz 4,5%.
2.2 Mehāniskie transportlīdzekļi un transports
Beļģija ir nozīmīgs Eiropas autobūves nozares centrs, un tā importē plašu mehānisko transportlīdzekļu un transportlīdzekļu detaļu klāstu.
- Pasažieru transportlīdzekļi: Automašīnu importam no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, tiek piemērots 10 % tarifs. Transportlīdzekļiem, kas importēti no valstīm ar brīvās tirdzniecības nolīgumiem, piemēram, Dienvidkorejas un Japānas, saskaņā ar šiem nolīgumiem tiek piemēroti nulles tarifi.
- Elektrotransportlīdzekļi (ET): ETL var gūt labumu no samazinātiem tarifiem saskaņā ar ES zaļās enerģijas politiku.
- Komerciālie transportlīdzekļi: Komerciālo transportlīdzekļu, piemēram, kravas automašīnu un autobusu, tarifi ir no 5% līdz 10% atkarībā no transportlīdzekļa izmēra un veida.
- Transportlīdzekļu detaļas un komponenti: Detaļu un komponentu, piemēram, dzinēju, riepu un elektrisko sistēmu, tarifi ir no 2% līdz 4% atkarībā no konkrētās detaļas.
2.3 Īpašie ievedmuitas nodokļi
Beļģija gūst labumu no vairākiem ES tirdzniecības nolīgumiem, tostarp:
- CETA: Daudzām no Kanādas importētām rūpniecības precēm tiek piemēroti nulles tarifi.
- ES un Dienvidkorejas brīvās tirdzniecības nolīgums: No Dienvidkorejas importētajām mašīnām, autobūves produktiem un citām rūpniecības precēm piemēro nulles tarifus.
- ES un Japānas ekonomiskās partnerības nolīgums (EPN): paredz samazinātus vai nulles tarifus Japānas autobūves produktiem un tehnikai.
3. Tekstilizstrādājumi un apģērbs
Beļģija importē ievērojamu daudzumu tekstilizstrādājumu un apģērbu, īpaši no Āzijas. ES tarifu sistēmas mērķis ir aizsargāt vietējo tekstilrūpniecību, vienlaikus nodrošinot importa konkurētspēju.
3.1 Izejvielas
- Tekstilšķiedras un dzija: Beļģija importē izejvielas, piemēram, kokvilnu, vilnu un sintētiskās šķiedras, ar zemiem tarifiem (no 0% līdz 5%), lai atbalstītu vietējo tekstilizstrādājumu ražošanu.
3.2 Gatavs apģērbs un apģērbs
- Apģērbs un apģērbs: Importētajam apģērbam tiek piemērota 12 % tarifu likme, kas tiek vienādi piemērota visā ES.
- Luksusa apģērbs: Var tikt piemērotas augstākas tarifu normas atkarībā no materiāla un zīmola.
- Apavi: Apavu tarifi parasti ir no 8% līdz 17% atkarībā no materiāla (piemēram, āda vai sintētiskais materiāls).
3.3 Īpašie ievedmuitas nodokļi
Tekstilizstrādājumiem un apģērbam, kas importēti no valstīm, ar kurām ES ir noslēgusi brīvās tirdzniecības nolīgumus, tiek piemēroti samazināti vai nulles tarifi. Piemēram:
- VPS: Attīstības valstis, piemēram, Bangladeša un Kambodža, gūst labumu no samazinātiem tarifiem vai beznodokļu kvotām tekstilizstrādājumu un apģērbu eksportam uz Beļģiju.
- ES un Japānas EPN: Nodrošina preferenciālus tarifus Japānas tekstilizstrādājumiem.
4. Patēriņa preces
Patēriņa preces veido ievērojamu daļu no Beļģijas importa, tostarp elektronika, sadzīves tehnika un mēbeles. Šo preču tarifu likmes ir izstrādātas, lai līdzsvarotu vietējo ražotāju vajadzības ar importa pieejamību patērētājiem.
4.1 Elektronika un sadzīves tehnika
- Sadzīves tehnika: Lielām sadzīves tehnikas ierīcēm, piemēram, ledusskapjiem, veļas mašīnām un gaisa kondicionieriem, tiek piemēroti tarifi no 2% līdz 4,5%.
- Patēriņa elektronika: elektronikai, piemēram, televizoriem, viedtālruņiem un klēpjdatoriem, parasti tiek piemēroti tarifi no 0% līdz 3%.
4.2 Mēbeles un iekārtojums
- Mēbeles: Importētām mēbelēm, tostarp mājas un biroja mēbelēm, parasti tiek piemēroti tarifi 5–10 % apmērā.
- Mājas mēbeles: Tādām precēm kā paklāji, aizkari un mājas dekoru izstrādājumi parasti tiek piemēroti 5–12 % tarifi.
4.3 Īpašie ievedmuitas nodokļi
Beļģija gūst labumu no ES brīvās tirdzniecības nolīgumiem ar tādām valstīm kā Kanāda un Dienvidkoreja, kur daudzām patēriņa precēm, tostarp elektronikai un mēbelēm, ir piemērojami nulles tarifi. VPS shēma arī samazina tarifus patēriņa precēm, kas importētas no jaunattīstības valstīm.
5. Enerģija un naftas produkti
Beļģija ir ļoti atkarīga no importētas enerģijas, jo īpaši naftas un dabasgāzes. Valsts piemēro tarifus enerģijas importam saskaņā ar ES enerģētikas politiku.
5.1 Naftas produkti
- Jēlnafta: Jēlnaftas tarifi parasti ir zemi (no 0% līdz 5%), kas atspoguļo ES nepieciešamību nodrošināt energoapgādi.
- Rafinēti naftas produkti: benzīnam, dīzeļdegvielai un citiem rafinētiem produktiem parasti tiek piemēroti tarifi no 2% līdz 5%.
5.2 Atjaunojamās enerģijas iekārtas
- Saules paneļi un vēja turbīnas: Lai veicinātu atjaunojamās enerģijas izmantošanu, Beļģija piemēro nulles tarifus atjaunojamās enerģijas iekārtām, piemēram, saules paneļiem un vēja turbīnām, saskaņā ar ES klimata rīcības mērķiem.
6. Farmācija un medicīnas iekārtas
Beļģija ir pazīstama ar savu spēcīgo farmācijas nozari, un valdība nodrošina, ka importēto farmaceitisko līdzekļu un medicīnas iekārtu tarifi ir zemi vai nulles līmenī, lai nodrošinātu pieejamību un cenas ziņā pieņemamu cenu.
6.1 Farmācija
- Zāles: Būtiskākajām zālēm parasti piemēro nulles tarifus, savukārt nebūtiskām zālēm var piemērot tarifus līdz pat 5 %.
6.2 Medicīnas ierīces
- Medicīnas iekārtas: Medicīnas ierīcēm, piemēram, diagnostikas instrumentiem, ķirurģiskajiem instrumentiem un slimnīcu aprīkojumam, parasti tiek piemēroti nulles tarifi vai zemi tarifi (no 0% līdz 2%).
7. Īpašie importa nodokļi un atbrīvojumi
Beļģija piemēro ES kopējo ārējo tarifu importam no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, vienlaikus gūst labumu no vairākiem divpusējiem un daudzpusējiem tirdzniecības nolīgumiem.
7.1 Īpaši nodokļi valstīm, kas nav ES dalībvalstis
Importam no valstīm ārpus ES un bez brīvās tirdzniecības līgumiem, piemēram, Ķīnas, tiek piemērots pilns ES kopējais muitas tarifs. Piemēram, daudzām Ķīnas elektronikas precēm un iekārtām tiek piemēroti standarta tarifi, ja vien precēm nav tiesību uz preferenciālu piekļuvi saskaņā ar īpašām tirdzniecības programmām.
7.2 Divpusēji un daudzpusēji nolīgumi
- CETA (ES un Kanādas visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums): paredz nulles tarifus lielākajai daļai no Kanādas importēto rūpniecības un lauksaimniecības preču.
- ES un Dienvidkorejas brīvās tirdzniecības nolīgums: atceļ vai samazina tarifus plašam no Dienvidkorejas importēto preču klāstam, tostarp elektronikai, mašīnām un automobiļiem.
- ES un Japānas ekonomiskās partnerības nolīgums (EPN): Samazina tarifus Japānas precēm, piemēram, automašīnām, mašīnām un tekstilizstrādājumiem.
Valsts fakti
- Oficiālais nosaukums: Beļģijas Karaliste
- Galvaspilsēta: Brisele
- Lielākās pilsētas:
- Brisele (galvaspilsēta un lielākā pilsēta)
- Antverpene
- Genta
- Ienākumi uz vienu iedzīvotāju: aptuveni 50 000 ASV dolāru (2023. gada aplēse)
- Iedzīvotāju skaits: aptuveni 11,6 miljoni (2023. gada aplēses)
- Oficiālās valodas: holandiešu, franču, vācu
- Valūta: eiro (EUR)
- Atrašanās vieta: Beļģija atrodas Rietumeiropā, robežojas ar Nīderlandi, Vāciju, Luksemburgu, Franciju un Ziemeļjūru.
Beļģijas ģeogrāfija
Beļģija ir maza, blīvi apdzīvota valsts, kuras platība ir 30 528 kvadrātkilometri. Tās reljefs ir daudzveidīgs: ziemeļrietumos ir līdzeni piekrastes līdzenumi, centrālie pauguri un dienvidaustrumos Ardēnu reģionā ir mežaini augstienes.
- Reģioni: Beļģija ir sadalīta trīs galvenajos reģionos: Flandrija (nīderlandiešu valodā runājošā), Valonija (franciski runājošā) un Briseles galvaspilsētas reģions (divvalodīgs, ar gan franču, gan nīderlandiešu valodu).
- Upes: Starp lielākajām upēm ir Māsa un Šelda, kurām abām ir būtiska nozīme transporta un tirdzniecības jomā.
- Klimats: Beļģijā valda mērens jūras klimats ar vēsām ziemām un maigām vasarām, ko ietekmē Ziemeļjūra un Atlantijas okeāns.
Beļģijas ekonomika
Beļģijai ir augsti attīstīta un daudzveidīga ekonomika ar spēcīgu rūpniecības bāzi, labi izveidotu pakalpojumu sektoru un plašām tirdzniecības saitēm, pateicoties tās stratēģiskajai atrašanās vietai Eiropā.
1. Ražošana un rūpniecība
Beļģija ir pazīstama ar savu ražošanas nozari, kas ietver ķīmisko vielu, automobiļu, mašīnbūves un tērauda ražošanu. Antverpene ir viena no lielākajām ostām Eiropā un nozīmīgs naftas ķīmijas rūpniecības centrs.
2. Finanses un pakalpojumi
Brisele ir nozīmīgs finanšu centrs, un tajā atrodas nozīmīgu starptautisku organizāciju, tostarp Eiropas Savienības un NATO, galvenās mītnes. Banku, apdrošināšanas un loģistikas nozares ir galvenie Beļģijas ekonomikas veicinātāji.
3. Lauksaimniecība
Lai gan lauksaimniecība nav dominējošā nozare, Beļģija ir pazīstama ar piena produktu, kartupeļu, dārzeņu un augļu ražošanu. Valstī ir arī spēcīgas alus darīšanas tradīcijas, ražojot slavenus Beļģijas alus veidus.
4. Tūrisms un kultūra
Beļģijas bagātīgais kultūras mantojums, tostarp viduslaiku pilsētas, vēsturiski objekti un mākslas muzeji, padara to par iecienītu tūristu galamērķi. Valsts ir pazīstama ar savu vēsturisko arhitektūru, tostarp Brigi, Briseli un Antverpeni.
