Armēnija, kas atrodas Dienvidkaukāza reģionā, uztur daudzveidīgu un strukturētu tarifu režīmu, kam ir izšķiroša nozīme importa regulēšanā, vietējās rūpniecības aizsardzībā un valdības ieņēmumu gūšanā. Kā Eirāzijas Ekonomiskās savienības (EAEU) dalībvalsts, Armēnija ievēro vienotu muitas tarifu sistēmu kopā ar citām dalībvalstīm, piemēram, Krieviju, Kazahstānu, Baltkrieviju un Kirgizstānu. Valsts tarifu sistēma ir izstrādāta, lai aizsargātu galvenās ekonomikas nozares, piemēram, lauksaimniecību un ražošanu, vienlaikus nodrošinot būtisku preču pieejamību par konkurētspējīgām cenām. Armēnijas tirdzniecības politiku veido arī tās divpusējie un daudzpusējie tirdzniecības nolīgumi, kas paredz preferenciālus tarifus importam no konkrētām valstīm vai reģioniem.
Muitas tarifu likmes pa produktu kategorijām Armēnijā
1. Lauksaimniecības produkti
Armēnijas lauksaimniecības nozare ir vitāli svarīga tās ekonomikai, nodarbinot ievērojamu daļu iedzīvotāju un veicinot lauku attīstību. Lai aizsargātu vietējos lauksaimniekus un veicinātu iekšzemes ražošanu, Armēnija piemēro tarifus dažādiem importētiem lauksaimniecības produktiem. Tomēr valsts joprojām importē lielu daudzumu pārtikas produktu, lai apmierinātu iekšzemes pieprasījumu, un tarifi atšķiras atkarībā no produkta veida.
1.1 Lauksaimniecības pamatprodukti
- Graudaugi un graudi: Armēnija piemēro relatīvi zemus tarifus (no 0% līdz 5%) tādu pamatproduktu kā kvieši, rīsi un kukurūza importam, lai nodrošinātu pārtikas nodrošinājumu un pieejamību.
- Dārzeņi un augļi: Svaigu produktu tarifu likmes atšķiras atkarībā no sezonas un vietējā piedāvājuma.
- Kartupeļi un sīpoli: 10% līdz 15%
- Citrusaugļi (apelsīni, citroni): 15–20 %
- Āboli, bumbieri un citi augļi: no 10% līdz 15%
- Cukurs un saldinātāji: cukura importam tiek piemērots 5–10 % tarifs, savukārt citiem saldinātājiem var tikt piemēroti tarifi līdz pat 15 %.
1.2 Lopkopība un piena produkti
- Gaļa un mājputni: Gaļas imports, tostarp liellopu gaļa, vistas gaļa un cūkgaļa, parasti tiek aplikts ar nodokli 10–20% apmērā, lai aizsargātu vietējo gaļas nozari.
- Zivis un jūras veltes: Zivju un jūras produktu importam tiek piemēroti tarifi no 5% līdz 10%, svaigām zivīm tiek piemērotas zemākas likmes.
- Piena produkti: Piena produkti, piemēram, piens, siers un sviests, tiek aplikti ar nodokli no 10% līdz 20% atkarībā no produkta veida un pārstrādes līmeņa.
1.3 Īpašie ievedmuitas nodokļi
Armēnija kā Eirāzijas Ekonomiskās savienības (EAEU) daļa piemēro kopēju ārējo tarifu lauksaimniecības produktu importam no valstīm, kas nav dalībvalstis. Tomēr precēm, kas importētas no EAEU dalībvalstīm, tiek piemērots nulles tarifs. Armēnijai ir arī tirdzniecības nolīgumi ar tādām valstīm kā Irāna un Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) dalībvalstis, kas var novest pie samazinātām vai preferenciālām tarifu likmēm noteiktiem lauksaimniecības produktiem.
2. Rūpniecības preces
Rūpniecības preces veido ievērojamu daļu no Armēnijas importa, jo īpaši mašīnas un iekārtas, iekārtas un būvmateriāli. Rūpniecības produktu tarifi ir paredzēti, lai aizsargātu vietējās rūpniecības nozares, vienlaikus nodrošinot piekļuvi nepieciešamajām tehnoloģijām un materiāliem.
2.1 Mašīnas un iekārtas
- Rūpnieciskās iekārtas: Tarifi rūpnieciskajām iekārtām, ko izmanto tādās nozarēs kā būvniecība, ražošana un ieguves rūpniecība, parasti ir no 5% līdz 15% atkarībā no iekārtu veida.
- Elektroiekārtas: Elektroiekārtu, tostarp ģeneratoru, transformatoru un rūpnieciskā mēroga elektronikas, tarifi parasti ir no 10% līdz 20%.
- Būvniecības tehnika: Smagā tehnika būvniecības projektos, piemēram, celtņi, ekskavatori un buldozeri, var tikt aplikta ar nodokli no 5% līdz 15%, lai atbalstītu infrastruktūras attīstību.
2.2 Mehāniskie transportlīdzekļi un transports
Armēnija piemēro tarifus importētiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem, lai regulētu tirgu un veicinātu vides ilgtspējību, nosakot augstākus tarifus luksusa un lieljaudas transportlīdzekļiem.
- Pasažieru transportlīdzekļi: Pasažieru transportlīdzekļu importa tarifi atšķiras atkarībā no dzinēja tilpuma:
- Maziem transportlīdzekļiem (zem 1500 cm3): 10% līdz 15%
- Lielāki transportlīdzekļi (virs 2000 cm3): 20% līdz 30%
- Komerciālie transportlīdzekļi: Kravas automašīnām, autobusiem un citiem komerciāliem transportlīdzekļiem tiek piemēroti tarifi no 5% līdz 15% atkarībā no transportlīdzekļa veida un lietošanas veida.
- Transportlīdzekļu detaļas un komponenti: Transportlīdzekļu detaļu un piederumu, piemēram, riepu, akumulatoru un dzinēja komponentu, tarifi svārstās no 5% līdz 15%.
2.3 Īpašas importa nodevas noteiktām valstīm
Kā daļa no EAEU, Armēnija piemēro preferenciālus tarifus rūpniecības precēm, kas importētas no citām dalībvalstīm, kā rezultātā lielākajai daļai produktu no šīm valstīm tarifi ir nulle. Valstīm, kas nav EAEU dalībvalstis, tiek piemērots kopējais ārējais tarifs, kas var būt augstāks, īpaši produktiem no tādiem reģioniem kā Eiropas Savienība (ES) un Āzija.
3. Tekstilizstrādājumi un apģērbs
Tekstilrūpniecība un apģērbu rūpniecība Armēnijā ir neliela, bet augoša, un tās uzmanības centrā ir tradicionālā amatniecība un apģērbu ražošana. Importēto tekstilizstrādājumu un gatavā apģērba tarifi ir paredzēti, lai aizsargātu vietējos ražotājus un veicinātu vietējo ražošanu.
3.1 Izejvielas
- Tekstila izejvielas: Izejvielu, piemēram, kokvilnas, vilnas un sintētisko šķiedru, ko izmanto apģērbu ražošanā, importam tiek piemēroti zemi tarifi (no 0% līdz 5%), lai atbalstītu vietējos ražotājus.
3.2 Gatavs apģērbs un apģērbs
- Apģērbs un apģērbs: Gatavā apģērba importam, tostarp apģērbam, virsdrēbēm un aksesuāriem, tiek piemēroti tarifi no 15% līdz 30%.
- Apavi: Importētiem apaviem tiek piemēroti tarifi no 15% līdz 25% atkarībā no apavu veida un izmantotā materiāla.
3.3 Īpašie ievedmuitas nodokļi
No EAEU valstīm importētie tekstilizstrādājumi un apģērbs ir atbrīvoti no tarifiem saskaņā ar kopējā tirgus līgumu, savukārt no citiem reģioniem importētajiem tekstilizstrādājumiem un apģērbiem var piemērot kopējo ārējo tarifu, kas tiek piemērots valstīm, kuras nav EAEU dalībvalstis.
4. Patēriņa preces
Patēriņa preces veido ievērojamu daļu no Armēnijas importa, īpaši elektronika, mājsaimniecības preces un personīgās higiēnas preces. Valdība šīm precēm nosaka mainīgus tarifus, līdzsvarojot nepieciešamību gūt ieņēmumus ar piekļuves nodrošināšanu pirmās nepieciešamības precēm.
4.1 Elektronika un sadzīves tehnika
- Sadzīves tehnika: Sadzīves tehnikas, piemēram, ledusskapju, veļas mašīnu un gaisa kondicionieru, importa tarifi svārstās no 10% līdz 20%.
- Patēriņa elektronika: elektronikai, tostarp televizoriem, klēpjdatoriem un viedtālruņiem, tiek piemēroti tarifi no 10% līdz 15%, un luksusa zīmoliem un augstākās klases modeļiem tiek piemērotas augstākas likmes.
4.2 Mēbeles un iekārtojums
- Mēbeles: Importētām mēbelēm, tostarp mājas un biroja mēbelēm, parasti tiek piemēroti tarifi no 10% līdz 25% atkarībā no materiāla un dizaina.
- Mājas mēbeles: tādas preces kā paklāji, aizkari un mājas dekors tiek aplikti ar nodokli 15–20 % apmērā.
4.3 Īpašie ievedmuitas nodokļi
Patēriņa preces no EAEU valstīm parasti ir atbrīvotas no tarifiem, savukārt preces, kas importētas no valstīm, kuras nav EAEU dalībvalstis, ir pakļautas Armēnijas kopējam ārējam tarifam, kas ir atkarīgs no produkta un tā klasifikācijas.
5. Enerģija un naftas produkti
Armēnija importē lielāko daļu enerģijas un naftas produktu, un tarifu mērķis ir nodrošināt pieejamas cenas, vienlaikus radot ieņēmumus valdībai.
5.1 Naftas produkti
- Jēlnafta un dabasgāze: Armēnija importē jēlnaftu un dabasgāzi ar zemiem tarifiem (no 0% līdz 5%), lai uzturētu stabilu energoapgādi.
- Rafinēti naftas produkti: benzīnam, dīzeļdegvielai un citiem rafinētiem naftas produktiem parasti tiek piemēroti tarifi no 5% līdz 10% atkarībā no veida un lietojuma.
5.2 Atjaunojamās enerģijas iekārtas
- Saules paneļi un vēja turbīnas: Lai veicinātu atjaunojamās enerģijas projektus, Armēnija piemēro zemus tarifus (0–5 %) iekārtām, ko izmanto saules un vēja enerģijas iekārtās.
6. Farmācija un medicīnas iekārtas
Armēnija lielu uzsvaru liek uz pieejamas veselības aprūpes nodrošināšanu saviem iedzīvotājiem, kā rezultātā ir noteikti zemi vai nulles tarifi svarīgākajām zālēm un medicīnas iekārtām.
6.1 Farmācija
- Zāles: Būtiskas zāles parasti ir atbrīvotas no tarifiem, un dzīvību glābjošām zālēm tiek piemēroti nulles tarifi. Nebūtiskām farmaceitiskajām precēm var tikt piemēroti tarifi 5–10 % apmērā.
6.2 Medicīnas ierīces
- Medicīnas iekārtas: Medicīnas ierīču, tostarp diagnostikas instrumentu un slimnīcu aprīkojuma, importam tiek piemēroti zemi tarifi (no 0% līdz 5%), lai nodrošinātu piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem.
7. Īpašie importa nodokļi un atbrīvojumi
7.1 Īpaši pienākumi valstīm, kas nav EAEU dalībvalstis
Valstīm ārpus Eirāzijas Ekonomiskās savienības (EAEU) Armēnija piemēro kopējo ārējo tarifu, kas var izraisīt augstākus tarifus salīdzinājumā ar importu no EAEU valstīm. Tomēr Armēnija ir parakstījusi arī divpusējus nolīgumus ar vairākām valstīm, tostarp Irānu un NVS dalībvalstīm, kas var paredzēt preferenciālas tarifu likmes noteiktiem produktiem.
7.2 Divpusēji un daudzpusēji nolīgumi
Armēnija gūst labumu no vairākiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem (BTN) un preferenciāliem tirdzniecības režīmiem, kas ietekmē tās tarifu struktūru. Ievērojami nolīgumi ietver:
- Eirāzijas Ekonomiskā savienība (EAEU): Armēnija gūst labumu no nulles tarifiem lielākajai daļai preču, ar kurām tā tirgojas ar citām EAEU dalībvalstīm.
- Neatkarīgo Valstu Sadraudzība (NVS): Armēnijai ir preferenciāli tirdzniecības nolīgumi ar NVS valstīm, kas bieži vien nozīmē samazinātus tarifus precēm, kas importētas no šīm valstīm.
- VPS (Vispārējā preferenču sistēma): Armēnija gūst labumu no VPS programmas ar Eiropas Savienību, kas ļauj samazināt tarifus plašam no ES importēto produktu klāstam.
Valsts fakti
- Oficiālais nosaukums: Armēnijas Republika
- Galvaspilsēta: Erevāna
- Lielākās pilsētas:
- Erevāna (galvaspilsēta un lielākā pilsēta)
- Gjumri
- Vanadzors
- Ienākumi uz vienu iedzīvotāju: aptuveni 4600 USD (2023. gada aplēse)
- Iedzīvotāju skaits: aptuveni 3 miljoni (2023. gada aplēses)
- Oficiālā valoda: armēņu
- Valūta: Armēnijas drams (AMD)
- Ģeogrāfiskā atrašanās vieta: Armēnija atrodas Dienvidkaukāza reģionā, robežojoties ar Gruziju ziemeļos, Azerbaidžānu austrumos, Irānu dienvidos un Turciju rietumos.
Armēnijas ģeogrāfija
Armēnija ir valsts bez pieejas jūrai ar kalnainu reljefu, padarot to par vienu no nelīdzenākajiem reģioniem pasaulē. Tās platība ir 29 743 kvadrātkilometri, un tās daudzveidīgajā ģeogrāfijā ietilpst kalni, upes un auglīgas ielejas.
- Kalni: Armēnija ir daļa no Kaukāza kalniem, un augstākais punkts ir Aragaca kalns, kas sasniedz 4090 metrus.
- Ezeri: Armēnijā atrodas Sevanas ezers, kas ir viens no lielākajiem saldūdens augstkalnu ezeriem pasaulē.
- Klimats: Valstī valda kontinentāls klimats ar karstām vasarām un aukstām ziemām, kas dažādos reģionos atšķiras.
Armēnijas ekonomika
Armēnijai ir attīstības ekonomika, kas ir pierādījusi noturību, neskatoties uz reģionālajām problēmām. Ekonomika lielā mērā balstās uz pakalpojumiem, rūpniecību un lauksaimniecību, arvien vairāk uzsverot augsto tehnoloģiju nozares.
1. Lauksaimniecība
Lauksaimniecība veido ievērojamu daļu no Armēnijas IKP, nodarbinot lielu daļu iedzīvotāju. Valsts ražo augļus, dārzeņus un lopkopības produktus, taču tā joprojām ir atkarīga no importa, lai apmierinātu vietējo pārtikas pieprasījumu.
2. Kalnrūpniecība un rūpniecība
Armēnijas rūpniecības nozarē dominē kalnrūpniecība, kas ietver vara, molibdēna un citu minerālu ieguvi. Valstī ir arī augoša ražošanas nozare, kurā svarīgas nozares ir tekstilizstrādājumi, elektronika un pārtikas pārstrāde.
3. Pakalpojumi un tūrisms
Pakalpojumu sektors, tostarp tūrisms, ir galvenais Armēnijas ekonomikas virzītājspēks. Erevāna, jo īpaši, piesaista tūristus, pateicoties tās vēsturiskajām vietām, kultūras objektiem un tuvumam dabas objektiem, piemēram, Ararata kalnam.
4. Augsto tehnoloģiju nozare
Armēnija sevi pozicionē kā augsto tehnoloģiju un informācijas tehnoloģiju (IT) nozaru centru, un arvien vairāk jaunuzņēmumu un IT uzņēmumu veicina ekonomikas izaugsmi.
