Melnkalne, neliela valsts, kas atrodas Adrijas jūras piekrastē Dienvidaustrumeiropā, ir pazīstama ar savām gleznainajām ainavām, bagāto vēsturi un stratēģisko atrašanās vietu Rietumeiropas un Austrumeiropas krustcelēs. Kopš neatkarības iegūšanas 2006. gadā Melnkalne ir attīstījusi relatīvi atvērtu un liberalizētu ekonomiku, kas lielā mērā balstās uz starptautisko tirdzniecību. Valsts tarifu sistēma ir būtiska tās ekonomiskās struktūras sastāvdaļa, kas veicina importu, kas atbalsta tādas augošas nozares kā tūrisms, enerģētika, ražošana un lauksaimniecība.
Melnkalne ir vairāku starptautisku organizāciju, tostarp Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO), dalībvalsts, un tai ir arī Stabilizācijas un asociācijas nolīgums (SAN) ar Eiropas Savienību (ES), kas piešķir preferenciālu tirdzniecības piekļuvi starp abām pusēm. Papildus ES noteiktajiem tarifiem Melnkalne piemēro savus muitas un tarifu noteikumus, kas atšķiras atkarībā no importējamo preču veida un izcelsmes valsts.
Melnkalnē importēto produktu muitas tarifu likmes
Melnkalne darbojas ar muitas tarifu sistēmu, kas ir saskaņota ar Eiropas Savienības (ES) noteikumiem, kas ir daļa no valsts apņemšanās integrēties ES. Tarifu likmes tiek noteiktas, pamatojoties uz Harmonizētās sistēmas (HS) kodu, kas klasificē produktus pēc to veida. Importa nodokļi tiek piemēroti precēm, kas importētas no valstīm ārpus ES, savukārt importam no ES dalībvalstīm tiek piemērots preferenciāls tarifu režīms, pateicoties Melnkalnes un ES Stabilizācijas un asociācijas nolīgumam.
1. Lauksaimniecības produkti
Lauksaimniecība ir svarīga nozare Melnkalnē, lai gan valsts importē ievērojamu daļu savu lauksaimniecības produktu. Lauksaimniecības preču tarifu likmes atšķiras atkarībā no produktu kategorijas un izcelsmes valsts. No ES dalībvalstīm importētajiem lauksaimniecības produktiem parasti tiek piemēroti samazināti vai nulles tarifi, savukārt no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, importētajiem produktiem tiek piemēroti standarta tarifi.
Galvenās tarifu kategorijas lauksaimniecības produktiem
- Graudaugi (HS kodi 1001–1008)
- Kvieši: 0% (preferenciāls tarifs ES importam)
- Rīsi: 10%
- Kukurūza: 5%
- Augļi (HS kodi 0801–0810)
- Āboli, bumbieri un citrusaugļi: 10% (standarta tarifs valstīm, kas nav ES dalībvalstis)
- Banāni: 15% (vislielākās labvēlības režīma tarifs)
- Tropu augļi (piemēram, mango, papaija): 12–15 %
- Dārzeņi (HS kodi 0701–0709)
- Tomāti: 5–10%
- Kartupeļi: 5%
- Paprika un gurķi: 5–10%
- Gaļa un dzīvnieku izcelsmes produkti (HS kodi 0201–0209)
- Liellopu gaļa: 15%
- Mājputni: 10%
- Cūkgaļa: 10%
- Piena produkti: 10–15%
Īpašie ievedmuitas nodokļi lauksaimniecības produktiem
Melnkalne piemēro īpašus ievedmuitas nodokļus noteiktiem lauksaimniecības produktiem, pamatojoties uz saviem tirdzniecības nolīgumiem un izcelsmes valsti:
- Imports no Eiropas Savienības
- No ES importētiem lauksaimniecības produktiem, piemēram, augļiem, dārzeņiem un gaļai, tiek piemērotas preferenciālas likmes, bieži vien ar nulles tarifiem. Piemēram, ES importētajai liellopu gaļai, vistas gaļai un dārzeņiem saskaņā ar SAA var tikt piemērotas samazinātas vai nulles tarifu likmes.
- Imports no Centrāleiropas Brīvās tirdzniecības līguma (CEFTA) valstīm
- Melnkalne ir arī Centrāleiropas brīvās tirdzniecības līguma (CEFTA) dalībvalsts, kas piešķir preferenciālas tarifu likmes precēm, ar kurām tirgojas starp CEFTA dalībvalstīm, tostarp Serbiju, Albāniju un Ziemeļmaķedoniju. Šī preferenciālā attieksme palīdz samazināt lauksaimniecības produktu importa izmaksas no šīm valstīm.
- Imports no trešajām valstīm (ārpus ES/CEFTA)
- Lauksaimniecības produktiem no valstīm, ar kurām nav noslēgti šie nolīgumi, piemēro standarta vislielākās labvēlības režīma (MFN) tarifus, kas parasti ir augstāki. Piemēram, rīsu importam no tādām valstīm kā Indija vai Taizeme tiek piemērots 10 % muitas nodoklis.
2. Rūpnieciski ražotas preces un rūpniecības produkti
Rūpniecības preces, sākot no mašīnām un elektronikas līdz ķīmiskām vielām un transportlīdzekļiem, veido lielu daļu no Melnkalnes importa. Šīm precēm ir būtiska loma valsts ekonomiskajā darbībā, jo īpaši tūrismā, infrastruktūras attīstībā un enerģijas ražošanā.
Galvenās tarifu kategorijas rūpniecības precēm
- Mašīnas un elektroiekārtas (HS kodi 84, 85)
- Elektriskie transformatori: 5–10%
- Ģeneratori: 5%
- Datori un datu apstrādes iekārtas: 5%
- Transportlīdzekļi (HS kodi 8701–8716)
- Pasažieru transportlīdzekļi: 10–15 % (atkarībā no dzinēja tilpuma)
- Komerciālie transportlīdzekļi: 10–15 %
- Ķīmiskie produkti (HS kodi 2801–2926)
- Mēslošanas līdzekļi: 5%
- Farmaceitiskie produkti: 10%
- Plastmasas un polimēri: 0–10 %
Īpašie importa nodokļi ražotajām precēm
- Imports no Eiropas Savienības
- Stabilizācijas un asociācijas nolīguma rezultātā ES valstu ražotajām precēm tiek piemēroti samazināti vai nulles tarifi. Piemēram, Eiropā ražotas iekārtas, transportlīdzekļi un elektronika Melnkalnē parasti tiek ievesta bez muitas nodokļiem vai ar zemākiem tarifiem.
- Imports no CEFTA valstīm
- CEFTA ietvaros Melnkalne piedāvā samazinātus tarifus no dalībvalstīm importētām ražotām precēm. Tas ietver transportlīdzekļus, mašīnas un elektronisko aprīkojumu no tādām valstīm kā Serbija, Albānija un Ziemeļmaķedonija.
- Imports no citām trešajām valstīm
- Uz precēm no valstīm, kas nav ES un CEFTA dalībvalstis, attiecas vislielākās labvēlības režīma likmes, kas var būt augstākas. Piemēram, transportlīdzekļiem, kas importēti no tādām valstīm kā Japāna, Dienvidkoreja vai Amerikas Savienotās Valstis, var tikt piemērots augstāks tarifs nekā importētiem transportlīdzekļiem no ES vai CEFTA valstīm.
3. Patēriņa preces
Patēriņa preces, tostarp elektronika, apģērbs un sadzīves tehnika, ir būtiskas Melnkalnes tirgum. Tāpat kā citām importētām precēm, tarifi patēriņa precēm lielā mērā ir atkarīgi no preču izcelsmes un to klasifikācijas saskaņā ar Harmonizēto sistēmu.
Galvenās patēriņa preču tarifu kategorijas
- Elektronika un elektriskās ierīces (HS kodi 85, 84)
- Viedtālruņi: 10%
- Klēpjdatori un datori: 10%
- Sadzīves tehnika (piemēram, ledusskapji, veļas mazgājamās mašīnas): 15%
- Apģērbs un apavi (HS kodi 6101–6117, 6401–6406)
- Apģērbi: 10–20 %
- Apavi: 10–15%
- Mājsaimniecības priekšmeti un mēbeles (HS kodi 9401–9403)
- Mēbeles: 15%
- Virtuves piederumi: 10%
Īpašie patēriņa preču importa nodokļi
- Imports no Eiropas Savienības
- Saskaņā ar SAA nolīgumu no ES valstīm importētām patēriņa precēm, piemēram, apģērbam, elektronikai un sadzīves tehnikai, tiek piemēroti samazināti vai nulles tarifi. Piemēram, elektronika, piemēram, viedtālruņi un klēpjdatori, no ES valstīm var tikt ievesta Melnkalnē bez muitas nodokļiem.
- Imports no Ķīnas un citām valstīm, kas nav ES dalībvalstis
- Ķīna ir nozīmīga patēriņa preču, tostarp elektronikas un apģērbu, piegādātāja Melnkalnei. Šīm precēm parasti tiek piemēroti standarta tarifi saskaņā ar MFN likmi. Piemēram, viedtālruņiem no Ķīnas var tikt piemērots 10 % tarifs, savukārt elektronikai var tikt piemērots 15 % importa nodoklis.
4. Izejvielas un energoprodukti
Melnkalnei ir ļoti svarīgi importēt enerģiju, jo valsts neražo pietiekamu daudzumu naftas, dabasgāzes vai ogļu, lai apmierinātu savas iekšzemes enerģijas vajadzības. Tādēļ enerģētikas nozare ir ļoti atkarīga no importa, uz kuru attiecas īpaši tarifu noteikumi.
Galvenās tarifu kategorijas izejvielām un enerģijas produktiem
- Jēlnafta un naftas produkti (HS kodi 2709–2713)
- Jēlnafta: 0% (beznodoklis enerģētiskās drošības apsvērumu dēļ)
- Rafinēti naftas produkti: 10%
- Dabasgāze (HS kodi 2711–2712)
- Dabasgāze: 0% (importēta bez muitas nodokļa)
- Metāli un minerāli (HS kodi 7201–7408)
- Dzelzs un tērauds: 5–10%
- Varš: 5–10%
Īpašie importa nodokļi energoproduktiem
- Imports no Krievijas un citām NVS valstīm
- Melnkalne, tāpat kā daudzas citas Balkānu valstis, vēsturiski ir bijusi atkarīga no Krievijas un citām NVS valstīm enerģijas importa ziņā. Enerģijas produkti, piemēram, dabasgāze un jēlnafta, parasti tiek importēti bez muitas nodokļiem, kas ir daļa no valsts enerģētiskās drošības nolīgumiem ar Krieviju.
Valsts fakti
- Oficiālais nosaukums: Melnkalne
- Galvaspilsēta: Podgorica
- Trīs lielākās pilsētas:
- Podgorica (galvaspilsēta)
- Nikšičs
- Herceg Novi
- Ienākumi uz vienu iedzīvotāju: 8000 USD (aptuveni, saskaņā ar jaunākajiem aprēķiniem)
- Iedzīvotāju skaits: 622 000
- Oficiālā valoda: melnkalniešu (oficiālā), serbu, horvātu, bosniešu, albāņu (atzītas par minoritāšu valodām)
- Valūta: eiro (€)
- Atrašanās vieta: Dienvidaustrumeiropa, Adrijas jūras piekraste, robežojas ar Horvātiju, Bosniju un Hercegovinu, Serbiju, Kosovu un Albāniju
Ģeogrāfija, ekonomika un galvenās nozares
Ģeogrāfija
Melnkalne ir neliela, kalnaina valsts Adrijas jūras piekrastē, kas robežojas ar Horvātiju rietumos, Bosniju un Hercegovinu ziemeļrietumos, Serbiju ziemeļaustrumos, Kosovu austrumos un Albāniju dienvidaustrumos. Valsts reljefs ir nelīdzens ar stāviem kalniem un šauru piekrastes līdzenumu. Kotoras līcis ir viena no Melnkalnes raksturīgākajām ģeogrāfiskajām iezīmēm, un no valsts piekrastes paveras iespaidīgi skati uz Adrijas jūru. Klimats ir Vidusjūras gar piekrasti un kontinentāls iekšzemē, kas padara piekrastes reģionu īpaši populāru tūrismam.
Ekonomika
Melnkalnei ir relatīvi maza, bet augoša ekonomika, ko raksturo atkarība no pakalpojumiem, jo īpaši tūrisma. Valsts ir panākusi ievērojamu progresu infrastruktūras attīstībā, kas atbalsta tādas nozares kā transports, enerģētika un telekomunikācijas. Melnkalnes ekonomika tiek uzskatīta par vienu no visstraujāk augošajām Balkānos, galvenokārt pateicoties tūrismam, kas veido ievērojamu daļu no IKP.
Valsts tirdzniecības politika ir vērsta uz ekonomikas liberalizāciju un integrācijas veicināšanu ar ES un reģionālajiem tirgiem. Melnkalnes galvenie eksporta produkti ir alumīnijs, elektriskās mašīnas, lauksaimniecības produkti un tabaka. Imports galvenokārt sastāv no mašīnām, transporta aprīkojuma, degvielas un ķīmiskām vielām.
Galvenās nozares
- Tūrisms: Melnkalne ir slavena ar savu dabas skaistumu, tostarp neskartām pludmalēm, kalniem un vēsturiskām pilsētām. Tūrisma nozare ir viens no lielākajiem valsts IKP veicinātājiem, katru gadu piesaistot miljoniem apmeklētāju.
- Enerģētika: Melnkalnē ir augoša enerģētikas nozare, kas galvenokārt balstās uz hidroelektroenerģiju, un tā cenšas dažādot savus enerģijas avotus. Valsts ir enerģijas, jo īpaši naftas un dabasgāzes, neto importētāja.
- Alumīnija ražošana: valstī ir nozīmīga alumīnija ražošanas nozare, un KAP alumīnija rūpnīca ir viens no lielākajiem rūpniecības kompleksiem.
- Lauksaimniecība: Lauksaimniecībai ir izšķiroša nozīme Melnkalnes ekonomikā, un valsts eksportē augļus, dārzeņus, tabaku un vīnu.
