Komoru Savienība, neliela salu valsts, kas atrodas pie Āfrikas dienvidaustrumu krasta Indijas okeānā, ir jaunattīstības ekonomika, kas lielā mērā ir atkarīga no importa, lai apmierinātu savas iekšzemes vajadzības. Kā Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas kopējā tirgus (COMESA) un Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dalībvalsts, Komoru salas ievēro starptautiskās tirdzniecības noteikumus un piemēro tarifus importētajām precēm, lai aizsargātu vietējās nozares, vienlaikus veicinot pieejamu piekļuvi svarīgākajiem produktiem. Muitas tarifu režīms Komoru salās ir izstrādāts, lai līdzsvarotu jauno vietējo nozaru aizsardzību ar nepieciešamību pēc ārvalstu precēm. Valsts piemēro dažādus tarifus produktiem, pamatojoties uz tādām kategorijām kā lauksaimniecības produkti, rūpniecības preces, patēriņa preces un enerģētikas produkti. Turklāt Komoru salas gūst labumu no preferenciāliem tirdzniecības nolīgumiem ar noteiktām valstīm un reģioniem, kas var novest pie samazinātiem vai nulles tarifiem dažiem importa produktiem.
Muitas tarifu likmes pa produktu kategorijām Komoru salās
1. Lauksaimniecības produkti
Lauksaimniecībai ir izšķiroša nozīme Komoru salās, nodrošinot darbu lielai daļai iedzīvotāju. Tomēr, ņemot vērā valsts mazo platību un ierobežoto aramzemes platību, tā ir ļoti atkarīga no importētām lauksaimniecības precēm. Valdība piemēro mērenus tarifus, lai aizsargātu vietējo lauksaimniecību, vienlaikus nodrošinot pārtikas nodrošinājumu, izmantojot pieejamu importu.
1.1 Lauksaimniecības pamatprodukti
- Graudaugi un graudi: Komoru salas importē lielāko daļu graudu un graudu, piemēram, rīsus, kviešus un kukurūzu, jo vietējā ražošana nav pietiekama, lai apmierinātu iedzīvotāju vajadzības.
- Rīsi: Parasti tiek aplikti ar nodokli 5–10 % apmērā, un zemāki tarifi tiek piemēroti importam no valstīm, ar kurām Komoru salām ir preferenciāli tirdzniecības nolīgumi, piemēram, COMESA valstīm.
- Kvieši un kukurūza: Parasti tiek aplikti ar nodokli 10% apmērā, lai gan importam no COMESA dalībvalstīm var tikt piemērota nulles tarifu likme.
- Augļi un dārzeņi: Ierobežotās vietējās ražošanas dēļ Komoru salas importē dažādus augļus un dārzeņus.
- Citrusaugļi (apelsīni, citroni): Parasti tiem tiek piemērots nodoklis no 10% līdz 15%.
- Lapu dārzeņi un sakņu dārzeņi: tiem piemēro tarifus no 5% līdz 15% atkarībā no sezonas un izcelsmes valsts.
- Cukurs un saldinātāji: Komoru salas importē ievērojamu daudzumu cukura, lai apmierinātu iekšzemes pieprasījumu.
- Rafinēts cukurs: Parasti tiek aplikts ar nodokli 20% apmērā, lai gan importam no COMESA dalībvalstīm tiek piemērotas preferenciālas likmes.
1.2 Lopkopība un piena produkti
- Gaļa un mājputni: Lopkopība Komoru salās ir ierobežota, tāpēc gaļas un mājputnu produkti tiek importēti. Tarifi ir noteikti, lai līdzsvarotu vietējo lopkopju aizsardzību ar nepieciešamību pēc pieejama importa.
- Liellopu un jēra gaļa: parasti tiek aplikta ar nodokli 15–20 % apmērā.
- Mājputni (vistas un tītara gaļa): Importam parasti tiek piemērota 15% nodokļa likme, un importam no COMESA dalībvalstīm tiek piemērotas samazinātas tarifu likmes.
- Piena produkti: Valsts importē lielāko daļu piena produktu, tostarp piena pulveri, sviestu un sieru.
- Piena pulveris: Parasti tiek aplikts ar nodokli 5% apmērā, un importam no reģionālajiem tirdzniecības partneriem tiek piemērotas zemākas vai nulles tarifu likmes.
- Siers un sviests: piemēro tarifus no 10% līdz 15%, ar preferenciālām likmēm importam no COMESA valstīm.
1.3 Īpašie ievedmuitas nodokļi
Komoru salas piemēro īpašus importa nodokļus noteiktiem lauksaimniecības produktiem no valstīm, kurām nav preferenciālas tirdzniecības režīma, jo īpaši, ja tiek uzskatīts, ka imports apdraud vietējo rūpniecību. Piemēram, antidempinga nodokļi ir noteikti atsevišķiem mājputnu produktiem no valstīm ārpus COMESA, lai aizsargātu vietējos mājputnu audzētājus no negodīgas konkurences.
2. Rūpniecības preces
Rūpniecības preces, tostarp mašīnas, iekārtas un būvmateriāli, ir būtiskas Komoru salu infrastruktūras un rūpniecības attīstībai. Tā kā valstij ir ierobežota rūpniecības bāze, tā importē lielāko daļu savu rūpniecības preču. Tarifi ir strukturēti tā, lai veicinātu ieguldījumus infrastruktūrā, vienlaikus aizsargājot jaunās vietējās rūpniecības nozares.
2.1 Mašīnas un iekārtas
- Rūpnieciskās iekārtas: Komoru salas importē plašu rūpniecisko iekārtu klāstu, lai atbalstītu savas būvniecības, lauksaimniecības un enerģētikas nozares.
- Celtniecības tehnika (ekskavatori, buldozeri): parasti tiek aplikta ar nodokli no 0% līdz 5%, lai veicinātu infrastruktūras attīstību.
- Ražošanas iekārtas: Tarifi parasti ir no 5% līdz 10%, un importam no COMESA valstīm tiek piemērotas zemākas likmes.
- Elektroiekārtas: Elektroiekārtas un elektriskās iekārtas ir ļoti svarīgas enerģijas ražošanas un infrastruktūras projektiem Komoru salās.
- Ģeneratori un transformatori: Parasti tiek aplikti ar nodokli 5–10 % apmērā, un importam no COMESA dalībvalstīm ir piemērojama beznodokļu piekļuve.
2.2 Mehāniskie transportlīdzekļi un transports
Komoru salas importē lielāko daļu savu mehānisko transportlīdzekļu un automobiļu detaļu. Valdība piemēro tarifus šim importam, lai aizsargātu vietējos uzņēmumus un veicinātu videi draudzīgu transportlīdzekļu izmantošanu.
- Pasažieru transportlīdzekļi: Ievedmuitas nodokļi pasažieru transportlīdzekļiem atšķiras atkarībā no dzinēja tilpuma un ietekmes uz vidi.
- Mazas pasažieru automašīnas (zem 1500 cm3): Parasti tiek apliktas ar nodokli 10–15 % apmērā.
- Luksusa klases automašīnas un apvidus auto: Var tikt piemēroti augstāki tarifi no 20% līdz 25%.
- Komerciālie transportlīdzekļi: Kravas automašīnu, autobusu un citu komerciālo transportlīdzekļu imports ir būtisks valsts loģistikas un transporta tīklam.
- Kravas automašīnas un autobusi: Parasti tiek aplikti ar nodokli 10–15 % apmērā, un importam no COMESA dalībvalstīm tiek piemērotas preferenciālas likmes.
- Transportlīdzekļu detaļas un piederumi: Transportlīdzekļu detaļu, piemēram, riepu, akumulatoru un dzinēju, importam tiek piemērota 5–10% nodokļa likme, un zemāki tarifi tiek piemēroti detaļām, kas ir būtiskas sabiedriskajam transportam vai rūpnieciskai lietošanai.
2.3 Īpašas importa nodevas noteiktām valstīm
Komoru salas nosaka aizsardzības pasākumus noteiktām rūpniecības precēm no valstīm, kurām nav preferenciālas tirdzniecības režīma, lai aizsargātu savu vietējo rūpniecību. Piemēram, aizsardzības pasākumi var attiekties uz tērauda un cementa izstrādājumiem no valstīm, kas nav COMESA dalībvalstis, lai aizsargātu vietējos ražotājus.
3. Tekstilizstrādājumi un apģērbs
Tekstilizstrādājumu un apģērbu importam ir būtiska loma Komoru salu iedzīvotāju vajadzību apmierināšanā, jo vietējā tekstilizstrādājumu ražošana ir ierobežota. Tekstilizstrādājumu tarifu struktūra ir izstrādāta tā, lai nodrošinātu pieejamu piekļuvi apģērbam, vienlaikus aizsargājot vietējo tekstilrūpniecību.
3.1 Izejvielas
- Tekstilšķiedras un dzija: Komoru salas importē izejvielas, piemēram, kokvilnu, vilnu un sintētiskās šķiedras, lai atbalstītu vietējo apģērbu ražošanu.
- Kokvilna un vilna: Parasti tiek piemērota nodokļa likme no 5% līdz 10%, un importam no COMESA valstīm tiek piemērotas samazinātas tarifu likmes.
- Sintētiskās šķiedras: Tarifi svārstās no 10% līdz 15% atkarībā no izcelsmes.
3.2 Gatavs apģērbs un apģērbs
- Apģērbs un apģērbu preces: Importētajam apģērbam tiek piemēroti mēreni tarifi, bet importam no reģionālajiem tirdzniecības partneriem tiek piemērotas samazinātas likmes.
- Ikdienas apģērbs un formas tērpi: Parasti tiek piemērots nodoklis 10–15% apmērā, un importam no COMESA valstīm ir piemērojama beznodokļu pieeja.
- Luksusa un zīmolu apģērbs: Augstākas klases apģērbiem var tikt piemēroti tarifi 15–20 % apmērā, lai gan saskaņā ar konkrētiem tirdzniecības nolīgumiem tiek piemērotas preferenciālas likmes.
- Apavi: Importētiem apaviem tiek piemērota nodokļa likme no 10% līdz 15% atkarībā no materiāla un izcelsmes valsts, un importam no COMESA valstīm tiek piemērotas samazinātas tarifu likmes.
3.3 Īpašie ievedmuitas nodokļi
Komoru salas piemēro antidempinga maksājumus noteiktiem tekstilizstrādājumiem un apģērbu izstrādājumiem no valstīm ārpus COMESA reģiona, ja tiek konstatēts, ka imports kaitē vietējai rūpniecībai. Piemēram, antidempinga pasākumi var tikt piemēroti lētiem tekstilizstrādājumiem no Āzijas, lai aizsargātu vietējos ražotājus.
4. Patēriņa preces
Komoru salas importē plašu patēriņa preču klāstu, tostarp elektroniku, mājsaimniecības preces un mēbeles, lai apmierinātu iekšzemes pieprasījumu. Šo produktu tarifu likmes atšķiras atkarībā no produkta veida un tā izcelsmes valsts, un importam no COMESA valstīm tiek piemērotas preferenciālas likmes.
4.1 Elektronika un sadzīves tehnika
- Sadzīves tehnika: Komoru salas importē lielāko daļu lielo sadzīves tehnikas ierīču, piemēram, ledusskapjus, veļas mazgājamās mašīnas un gaisa kondicionierus.
- Ledusskapji un saldētavas: Parasti tiek piemērota nodokļa likme 10–15% apmērā, un importam no COMESA valstīm ir piemērojama beznodokļu piekļuve.
- Veļas mazgājamās mašīnas un gaisa kondicionieri: tiek piemēroti tarifi no 10% līdz 15% atkarībā no izcelsmes valsts.
- Patēriņa elektronika: Elektronika, piemēram, televizori, viedtālruņi un klēpjdatori, ir būtiska importa prece Komoru salās, un tarifi parasti ir mēreni, lai aizsargātu vietējos mazumtirgotājus, vienlaikus saglabājot pieejamas cenas.
- Televizori: Parasti tiek piemērots 10% nodoklis, lai gan importam no COMESA valstīm ir piemērojama beznodokļu piekļuve.
- Viedtālruņi un klēpjdatori: parasti tiek aplikti ar nodokli no 0% līdz 5%, ar preferenciālām likmēm importam no reģionālajiem tirdzniecības partneriem.
4.2 Mēbeles un iekārtojums
- Mēbeles: Importētām mēbelēm, tostarp mājas un biroja mēbelēm, tiek piemēroti tarifi no 10% līdz 15% atkarībā no materiāla un izcelsmes valsts.
- Koka mēbeles: parasti tiek apliktas ar nodokli 10–15% apmērā, un importam no COMESA valstīm tiek piemērotas samazinātas tarifu likmes.
- Plastmasas un metāla mēbeles: tiek piemērotas 10% tarifu likmes.
- Mājas mēbeles: Tādas preces kā paklāji, aizkari un mājas dekoru izstrādājumi parasti tiek aplikti ar nodokli 10–15% apmērā, un importam no COMESA valstīm tiek piemērotas preferenciālas likmes.
4.3 Īpašie ievedmuitas nodokļi
Komoru salas var piemērot aizsardzības pasākumus noteiktām patēriņa precēm, piemēram, mēbelēm un elektronikai, no valstīm, kurām nav atvieglojumu režīma, ja tiek konstatēts, ka imports kaitē vietējiem ražotājiem.
5. Enerģija un naftas produkti
Komoru salas ir ļoti atkarīgas no importa enerģijas vajadzību apmierināšanai, jo īpaši naftas produktu un ar enerģiju saistīto iekārtu jomā. Valdība piemēro tarifus šim importam, lai nodrošinātu pieejamību, vienlaikus atbalstot vietējos enerģētikas infrastruktūras projektus.
5.1 Naftas produkti
- Jēlnafta un benzīns: Komoru salas importē naftas produktus, īpaši no Tuvajiem Austrumiem un kaimiņvalstīm Āfrikā.
- Jēlnafta: Parasti tai tiek piemēroti nulles tarifi.
- Benzīns un dīzeļdegviela: Parasti tiek aplikti ar nodokli 10–15% apmērā atkarībā no avota un paredzētā lietojuma.
- Dīzeļdegviela un citi rafinēti naftas produkti: Rafinētiem produktiem tiek piemērota nodokļa likme no 10% līdz 15%, lai gan importam no COMESA valstīm tiek piemēroti samazināti tarifi.
5.2 Atjaunojamās enerģijas iekārtas
- Saules paneļi un vēja turbīnas: Lai veicinātu atjaunojamās enerģijas izmantošanu, Komoru salas piemēro nulles tarifus atjaunojamās enerģijas iekārtām, piemēram, saules paneļiem un vēja turbīnām, lai veicinātu ieguldījumus zaļās enerģijas infrastruktūrā.
6. Farmācija un medicīnas iekārtas
Komoru salu prioritāte ir nodrošināt piekļuvi pieejamai veselības aprūpei, un tāpēc tarifi svarīgākajām zālēm un medicīniskajam aprīkojumam tiek uzturēti zemi vai nulles līmenī, lai nodrošinātu to pieejamību un pieejamību.
6.1 Farmācija
- Zāles: Būtiskākajām zālēm, tostarp dzīvību glābjošām zālēm, parasti piemēro nulles tarifus, lai nodrošinātu to pieejamību iedzīvotājiem. Nebūtiskām farmaceitiskajām precēm var tikt piemēroti 5 % tarifi, un importam no COMESA dalībvalstīm tiek piemērotas samazinātas likmes.
6.2 Medicīnas ierīces
- Medicīnas iekārtas: Medicīnas ierīcēm, piemēram, diagnostikas instrumentiem, ķirurģiskajiem instrumentiem un slimnīcu gultām, parasti piemēro nulles tarifus vai zemus tarifus (no 5% līdz 10%) atkarībā no produkta nepieciešamības un izcelsmes valsts.
7. Īpašie importa nodokļi un atbrīvojumi
7.1 Īpaši nodokļi nepreferenciālām valstīm
Komoru salas piemēro antidempinga un kompensācijas maksājumus noteiktiem importa produktiem no nepreferenciālām valstīm, ja tiek konstatēts, ka produkti tiek importēti par dempinga cenām vai negodīgi subsidēti. Piemēram, Komoru salas var noteikt papildu maksājumus tērauda izstrādājumiem vai tekstilizstrādājumiem no Ķīnas vai Indijas, lai aizsargātu vietējās rūpniecības nozares.
7.2 Preferenciāli tirdzniecības nolīgumi
- COMESA: Komoru salas gūst labumu no beznodokļu piekļuves daudzām precēm, kas tiek tirgotas Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas kopējā tirgū (COMESA), veicinot reģionālo ekonomisko integrāciju.
- Vispārējā preferenču sistēma (VPS): Saskaņā ar VPS Komoru salas var importēt noteiktus produktus no jaunattīstības valstīm ar samazinātiem vai nulles tarifiem.
Valsts fakti
- Oficiālais nosaukums: Komoru Savienība
- Galvaspilsēta: Moroni
- Lielākās pilsētas:
- Moroni (galvaspilsēta un lielākā pilsēta)
- Mutsamudu (otrā lielākā pilsēta Anžuanas salā)
- Fomboni (lielākā pilsēta Mohéli salā)
- Ienākumi uz vienu iedzīvotāju: aptuveni 1600 USD (2023. gada aplēse)
- Iedzīvotāju skaits: aptuveni 870 000 (2023. gada aplēse)
- Oficiālās valodas: Komoru, franču, arābu
- Valūta: Komoru franks (KMF)
- Atrašanās vieta: Komoru salas ir salu valsts Indijas okeānā, kas atrodas starp Madagaskaru un Mozambikas austrumu krastu, netālu no Mozambikas kanāla ziemeļu gala.
Komoru ģeogrāfija
Komoru Savienība ir neliels arhipelāgs, kas sastāv no četrām galvenajām salām — Grande Komores (Ngazidža), Anžuanas (Nzvani), Mohēli (Mvali) un Majotas (uz kuru pretendē Komoru salas, bet kuru pārvalda Francija). Salas ir vulkāniskas izcelsmes, ar daudzveidīgu ainavu, sākot no kalnaina reljefa līdz piekrastes pludmalēm.
- Klimats: Klimats ir tropisks, kam raksturīga silta temperatūra un sezonāli musonu lietusgāzes. Valstī ir mitrā sezona no novembra līdz aprīlim, un salas laiku pa laikam skar cikloni.
- Vulkāni: Visievērojamākais ģeogrāfiskais objekts ir Kartalas kalns, aktīvs vulkāns Grande Comore salā, kas ir viens no lielākajiem aktīvajiem vulkāniem pasaulē.
Komoru salu ekonomika
Komoru salām ir maza un nestabila ekonomika, kas ir ļoti atkarīga no lauksaimniecības, naudas pārvedumiem un ārvalstu palīdzības. Valsts saskaras ar ievērojamām problēmām infrastruktūras attīstības, enerģijas pieejamības un pārtikas nodrošinājuma jomā, taču tai ir potenciāls lauksaimniecības un tūrisma jomā.
1. Lauksaimniecība
Lauksaimniecība ir Komoru salu ekonomikas mugurkauls, kurā nodarbināti aptuveni 70% iedzīvotāju. Valsts ir galvenā vaniļas, krustnagliņu un ilang-ilanga ražotāja, kas ir galvenās eksporta preces. Tomēr lauksaimniecības nozari ierobežo ierobežotā aramzeme un atkarība no pārtikas pamatproduktu, piemēram, rīsu, importa.
2. Makšķerēšana un jūras veltes
Zvejniecībai ir svarīga loma vietējā ekonomikā, nodrošinot pārtiku un iztiku daudziem Komoru salu iedzīvotājiem. Ūdeņi ap Komoru salām ir bagāti ar zivīm, un valsts eksportē jūras veltes, īpaši uz Eiropas tirgiem.
3. Naudas pārvedumi
Komoru salu diasporas, īpaši Francijas, pārskaitījumiem ir izšķiroša nozīme ekonomikā, tie veido ievērojamu daļu no valsts IKP un palīdz mazināt nabadzību.
4. Tūrisms
Tūrisms ir jauna nozare ar ievērojamu potenciālu, ņemot vērā valsts skaistās pludmales, koraļļu rifus un bagātīgo bioloģisko daudzveidību. Tomēr tūrisma nozare ir nepietiekami attīstīta infrastruktūras trūkuma un politiskās nestabilitātes dēļ.
5. Enerģija
Enerģētikas sektors Komoru salās ir nepietiekami attīstīts, un lielākajai daļai iedzīvotāju nav piekļuves uzticamai elektrībai. Valdība pēta atjaunojamās enerģijas iespējas, jo īpaši saules un vēja enerģiju, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu.
