Kambodža, kas atrodas Dienvidaustrumāzijā, strauji augošā ekonomikā lielā mērā balstās uz importu, lai apmierinātu savas iekšzemes vajadzības. Kā jaunattīstības valsts Kambodža importē plašu preču klāstu, tostarp patēriņa preces, rūpniecības iekārtas, lauksaimniecības preces un izejvielas. Valsts piemēro strukturētu tarifu sistēmu, lai regulētu importu, aizsargātu vietējās nozares un gūtu valdības ieņēmumus. Kambodža ir Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) un Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dalībvalsts, kas ļauj tai gūt labumu no preferenciāliem tirdzniecības nolīgumiem un samazinātiem tarifiem importam no noteiktām valstīm. Kambodžas importa tarifi tiek kategorizēti, pamatojoties uz preču veidu, to izcelsmi un spēkā esošajiem tirdzniecības nolīgumiem. Lai aizsargātu noteiktas nozares, konkrētiem produktiem tiek uzlikti arī īpaši importa nodokļi.
Importēto produktu tarifu kategorijas
Kambodžas tarifu sistēma ir balstīta uz Harmonizēto sistēmu (HS), kas klasificē produktus dažādās kategorijās. Tarifu likmes ir strukturētas tā, lai līdzsvarotu vietējā tirgus vajadzības, vienlaikus veicinot tirdzniecību ar citām valstīm. Zemāk ir sniegts detalizēts Kambodžas importa tarifu likmju sadalījums pa produktu kategorijām.
1. Lauksaimniecības produkti
Lauksaimniecība ir būtiska Kambodžas ekonomikas nozare, taču valsts joprojām importē dažādus lauksaimniecības produktus, lai papildinātu vietējo ražošanu. Lauksaimniecības produktu tarifu likmes parasti ir mērenas, lai aizsargātu vietējos lauksaimniekus un nodrošinātu pārtikas nodrošinājumu.
1.1 Tarifu likmes galvenajiem lauksaimniecības produktiem
- Augļi un dārzeņi:
- Svaigi augļi (piemēram, āboli, apelsīni, banāni): 7–15%
- Dārzeņi (piemēram, sīpoli, kartupeļi, tomāti): 10–15 %
- Saldēti augļi un dārzeņi: 10–15 %
- Žāvēti augļi: 10%-15%
- Graudaugi un labība:
- Kvieši: 7%
- Rīsi: 7%-10%
- Kukurūza: 5%-10%
- Mieži: 7%
- Gaļa un mājputni:
- Liellopu gaļa: 15%
- Cūkgaļa: 15%
- Mājputni (vista, tītars): 15%
- Pārstrādāta gaļa (desas, bekons): 20%
- Piena produkti:
- Piens: 5%-10%
- Siers: 10%-15%
- Sviests: 10%
- Pārtikas eļļas:
- Saulespuķu eļļa: 10%
- Palmu eļļa: 7–10 %
- Olīveļļa: 5%-10%
- Citi lauksaimniecības produkti:
- Cukurs: 15%-20%
- Kafija un tēja: 10%
1.2 Īpašie importa nodokļi lauksaimniecības produktiem
- ASEAN tirdzniecības preferences: Kā ASEAN dalībvalsts Kambodža gūst labumu no ASEAN brīvās tirdzniecības zonas (AFTA), kas ļauj samazināt tarifus vai pilnībā atcelt tarifus lauksaimniecības produktu importam no citām ASEAN valstīm. Piemēram, rīsi no Taizemes vai Vjetnamas Kambodžā tiek ievesti ar zemākiem tarifiem, parasti no 0% līdz 5%.
- Ārpus ASEAN valstīm: Lauksaimniecības produktiem, kas importēti no ārpus ASEAN valstīm, piemēram, Amerikas Savienotajām Valstīm vai Eiropas Savienības, tiek piemērotas standarta tarifu likmes. Augstāki nodokļi tiek piemēroti jutīgiem lauksaimniecības produktiem, piemēram, gaļai un piena produktiem, lai aizsargātu vietējos lauksaimniekus.
2. Rūpniecības preces
Kambodžas rūpniecības sektors paplašinās, un valsts importē dažādas rūpniecības preces, tostarp mašīnas, izejvielas un iekārtas. Rūpniecības preču tarifi ir strukturēti tā, lai veicinātu vietējo ražošanu, vienlaikus nodrošinot piekļuvi nepieciešamajam importam rūpniecības izaugsmei.
2.1 Mašīnas un iekārtas
- Smagās mašīnas (piemēram, buldozeri, celtņi, ekskavatori): 0–10 %
- Rūpnieciskās iekārtas:
- Ražošanas iekārtas (piemēram, tekstilrūpniecības mašīnas, pārtikas pārstrādes iekārtas): 0–10 %
- Būvniecības tehnika: 0%-10%
- Ar enerģiju saistītas iekārtas (ģeneratori, turbīnas): 0–7 %
- Elektroiekārtas:
- Elektromotori: 5%-10%
- Transformatori: 5%-10%
- Kabeļi un elektroinstalācija: 5%-10%
2.2 Automobiļi un automašīnu detaļas
Kambodža importē lielāko daļu savu transportlīdzekļu un auto detaļu, lai apmierinātu iekšzemes transporta vajadzības. Automobiļu un auto detaļu tarifi ir paredzēti, lai regulētu pieprasījumu un aizsargātu vidi, veicinot jaunāku, degvielu taupošāku transportlīdzekļu importu.
- Pasažieru transportlīdzekļi:
- Jauni transportlīdzekļi: 15–35 % (atkarībā no dzinēja tilpuma un tipa)
- Lietoti transportlīdzekļi: 25–45 % (atkarībā no vecuma un dzinēja tilpuma)
- Komerciālie transportlīdzekļi:
- Kravas automašīnas un autobusi: 5–20 %
- Auto detaļas:
- Dzinēji un mehāniskās sastāvdaļas: 5–10 %
- Riepas un bremžu sistēmas: 10%
- Transportlīdzekļu elektronika (piemēram, apgaismojums, audiosistēmas): 5%-10%
2.3 Īpašie importa nodokļi rūpniecības precēm
- ASEAN tirdzniecības preferences: Rūpniecības precēm, kas importētas no citām ASEAN dalībvalstīm, tiek piemēroti samazināti tarifi vai tarifu atbrīvojumi saskaņā ar ASEAN brīvās tirdzniecības zonu. Piemēram, mašīnām un automašīnu detaļām no Taizemes vai Vjetnamas var tikt piemēroti zemāki tarifi salīdzinājumā ar importu no valstīm, kas nav ASEAN dalībvalstis.
- Ārpus ASEAN valstīm: Rūpniecības precēm, kas importētas no valstīm, kas nav ASEAN valstis, tostarp Ķīnas, Japānas, Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienības, tiek piemērotas standarta tarifu likmes. Kambodžai ir divpusēji tirdzniecības nolīgumi ar noteiktām valstīm, kas ļauj samazināt tarifus konkrētiem rūpniecības produktiem.
3. Patēriņa elektronika un sadzīves tehnika
Kambodža importē lielāko daļu plaša patēriņa elektronikas un sadzīves tehnikas no Āzijas valstīm, piemēram, Ķīnas, Japānas un Dienvidkorejas. Šīm precēm piemērotie tarifi parasti ir zemi, lai veicinātu piekļuvi modernām tehnoloģijām un elektronikai.
3.1 Patēriņa elektronika
- Viedtālruņi: 5–10 %
- Klēpjdatori un planšetdatori: 5–10 %
- Televizori: 7%-10%
- Audioiekārtas (piemēram, skaļruņi, skaņas sistēmas): 7%-10%
- Kameras un foto aprīkojums: 5%-10%
3.2 Sadzīves tehnika
- Ledusskapji: 7%-10%
- Veļas mazgājamās mašīnas: 10%
- Mikroviļņu krāsnis: 5%-10%
- Gaisa kondicionieri: 5%-10%
- Trauku mazgājamās mašīnas: 7%-10%
3.3 Īpašie ievedmuitas nodokļi elektronikai un sadzīves tehnikai
- ASEAN atbrīvojumi: No ASEAN valstīm importētai patēriņa elektronikai un sadzīves tehnikai bieži tiek piemēroti samazināti vai nulles tarifi. Tas nodrošina patērētājiem piekļuvi pieejamai elektronikai no kaimiņvalstīm, piemēram, Taizemes un Vjetnamas.
- Imports no valstīm, kas nav ASEAN dalībvalstis: Patēriņa elektronikai, kas importēta no valstīm, kas nav ASEAN dalībvalstis, piemēram, Ķīnas, Japānas un Amerikas Savienotajām Valstīm, tiek piemērotas standarta tarifu likmes, kas parasti ir no 5% līdz 10%.
4. Tekstilizstrādājumi, apģērbs un apavi
Kambodža ir nozīmīga tekstilizstrādājumu un apģērbu eksportētāja, taču tā importē arī izejvielas un gatavos apģērbu izstrādājumus. Šajā nozarē tarifi ir veidoti tā, lai aizsargātu vietējos ražotājus, vienlaikus nodrošinot piekļuvi starptautiskajai modei un apaviem.
4.1 Apģērbs un apģērbs
- Standarta apģērbs (piemēram, T-krekli, džinsi, uzvalki): 15%-20%
- Luksusa un dizaineru zīmoli: 25–30 %
- Sporta apģērbs un sporta apģērbs: 10–20 %
4.2 Apavi
- Standarta apavi: 10%-20%
- Luksusa apavi: 25%-30%
- Sporta apavi un sporta apavi: 10%-15%
4.3 Neapstrādāti tekstilizstrādājumi un audumi
- Kokvilna: 0%-7%
- Vilna: 0%-7%
- Sintētiskās šķiedras: 5%-10%
4.4 Īpašie tekstilizstrādājumu importa nodokļi
- ASEAN brīvā tirdzniecība: No ASEAN dalībvalstīm importētajiem tekstilizstrādājumiem, apģērbam un apaviem tiek piemēroti samazināti vai nulles tarifi, kas veicina reģionālo sadarbību tekstilrūpniecībā. Kambodžas tekstilrūpniecības nozare importē izejvielas no tādām ASEAN valstīm kā Vjetnama un Taizeme ar preferenciālām likmēm.
- Imports no valstīm, kas nav ASEAN dalībvalstis: Luksusa tekstilizstrādājumiem un dizaineru apģērbam, kas importēts no valstīm, kas nav ASEAN dalībvalstis, tiek piemēroti augstāki tarifi, kas svārstās no 25% līdz 30%, savukārt standarta apģērbu importam tiek piemēroti tarifi no 15% līdz 20%.
5. Farmācija un medicīnas iekārtas
Kambodža importē lielāko daļu savu farmaceitisko līdzekļu un medicīnas iekārtu, lai atbalstītu savu augošo veselības aprūpes sistēmu. Valdība šīm precēm piemēro zemus tarifus, lai nodrošinātu, ka pirmās nepieciešamības medicīnas preces ir pieejamas.
5.1 Farmaceitiskie produkti
- Zāles (ģenēriskās un firmas zāles): 0%-7%
- Vakcīnas: 0%
- Uztura bagātinātāji un vitamīni: 5–10 %
5.2 Medicīnas iekārtas
- Diagnostikas iekārtas (piemēram, rentgena aparāti, MRI aparāti): 0%-5%
- Ķirurģiskie instrumenti: 5%-10%
- Slimnīcu gultas un uzraudzības iekārtas: 5%-10%
5.3 Īpašie ievedmuitas nodokļi medicīnas precēm
- ASEAN veselības aprūpes imports: No ASEAN valstīm importētajām zālēm un medicīnas iekārtām tiek piemēroti samazināti vai nulles tarifi, nodrošinot, ka veselības aprūpes sniedzējiem reģionā ir pieejami pieejami medicīnas produkti.
- Valstis, kas nav ASEAN dalībvalstis: Medicīnas precēm, kas importētas no valstīm, kas nav ASEAN dalībvalstis, tiek piemērotas standarta tarifu likmes, taču tās parasti ir zemas, sākot no 0% līdz 10%.
6. Alkohols, tabaka un luksusa preces
Kambodža nosaka augstākus tarifus alkoholam, tabakai un luksusa precēm, lai regulētu patēriņu un gūtu ieņēmumus valdībai. Papildus muitas nodokļiem šīm precēm tiek piemērots arī akcīzes nodoklis.
6.1 Alkoholiskie dzērieni
- Alus: 25%-35%
- Vīns: 30%-35%
- Stiprie alkoholiskie dzērieni (viskijs, degvīns, rums): 30%-40%
- Bezalkoholiskie dzērieni: 7%-10%
6.2 Tabakas izstrādājumi
- Cigaretes: 30%-35%
- Cigāri: 35%
- Citi tabakas izstrādājumi (piemēram, pīpju tabaka): 35%
6.3 Luksusa preces
- Pulksteņi un rotaslietas: 25%-30%
- Dizaineru rokassomas un aksesuāri: 30%-35%
- Augstas klases elektronika: 20%-25%
6.4 Īpašie ievedmuitas nodokļi luksusa precēm
- Luksusa preces ārpus ASEAN valstīm: Luksusa precēm, kas importētas no valstīm ārpus ASEAN, piemēram, Eiropas vai Amerikas Savienotajām Valstīm, tiek piemēroti augsti tarifi, parasti no 25% līdz 35%. Šie tarifi ir paredzēti, lai regulētu luksusa preču patēriņu un gūtu ieņēmumus.
- Akcīzes nodokļi: Papildus tarifiem Kambodža piemēro akcīzes nodokļus alkoholam, tabakai un luksusa precēm, lai vēl vairāk kontrolētu patēriņu un palielinātu valdības ieņēmumus.
Fakti par Kambodžu
- Oficiālais nosaukums: Kambodžas Karaliste
- Galvaspilsēta: Pnompeņa
- Trīs lielākās pilsētas:
- Pnompeņa
- Siem Reap
- Battambanga
- Ienākumi uz vienu iedzīvotāju: aptuveni 1700 USD (2023. gada aplēse)
- Iedzīvotāju skaits: aptuveni 16,9 miljoni (2023. gada aplēses)
- Oficiālā valoda: khmeru
- Valūta: Kambodžas riels (KHR)
- Atrašanās vieta: Dienvidaustrumāzija, kas robežojas ar Taizemi rietumos, Laosu ziemeļos, Vjetnamu austrumos un Taizemes līci dienvidos.
Kambodžas ģeogrāfija
Kambodža atrodas Dienvidaustrumāzijas sirdī, kas ir pazīstama ar savu bagāto kultūras mantojumu un daudzveidīgo ģeogrāfiju. Valstī ir zemi līdzenumi, upes un kalnu grēdas, kas veido tās ekonomisko un lauksaimniecisko darbību. Mekongas upe, viena no garākajām upēm pasaulē, plūst cauri Kambodžai un tai ir būtiska loma valsts lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarēs.
- Zemienes: Kambodžas centrālajos zemienēs dzīvo lielākā daļa iedzīvotāju un notiek lielākā daļa lauksaimniecības darbību. Šajā reģionā dominē rīsu lauki, un apūdeņošanai tas ir ļoti atkarīgs no sezonālajiem musoniem.
- Mekongas upe: Mekongas upe, kas plūst no Laosas uz Kambodžu un tālāk uz Vjetnamu, kalpo kā svarīgs ūdensceļš transportam, lauksaimniecībai un zvejniecībai. Tā nodrošina arī hidroenerģijas potenciālu Kambodžas enerģijas vajadzībām.
- Tonle Sap ezers: Tonle Sap, lielākais saldūdens ezers Dienvidaustrumāzijā, ir kritiski svarīgs resurss valsts zivsaimniecībai. Ezera sezonālie plūdi nodrošina auglīgu augsni lauksaimniecībai un ir mājvieta lielai zvejnieku kopienai.
- Klimats: Kambodžā valda tropisks klimats ar lietainu musonu sezonu no maija līdz oktobrim un sauso sezonu no novembra līdz aprīlim. Valsts siltā temperatūra un bagātīgais nokrišņu daudzums atbalsta tās lauksaimniecības nozari, īpaši rīsu audzēšanu.
Kambodžas ekonomika un galvenās nozares
Kambodžas ekonomika pēdējo divu desmitgažu laikā ir piedzīvojusi strauju izaugsmi, ko veicinājusi apģērbu ražošanas, lauksaimniecības, tūrisma un būvniecības nozare. Tomēr valsts joprojām saskaras ar tādām problēmām kā nabadzība, ierobežota infrastruktūra un atkarība no zemas pievienotās vērtības nozarēm.
1. Apģērbu un tekstilizstrādājumu ražošana
- Kambodžas apģērbu rūpniecība ir tās ekonomikas mugurkauls, nodarbinot ievērojamu daļu iedzīvotāju un veidojot ievērojamu daļu no valsts eksporta ieņēmumiem. Valsts ir nozīmīga apģērbu piegādātāja pasaules tirgos, un eksports galvenokārt paredzēts Amerikas Savienotajām Valstīm, Eiropas Savienībai un Japānai.
- Eksports: Lielākā daļa Kambodžas eksporta preču ir apģērbs, tekstilizstrādājumi un apavi, kas veido vairāk nekā 70% no valsts kopējā eksporta apjoma.
2. Lauksaimniecība
- Lauksaimniecība joprojām ir galvenā nozare Kambodžā, kurā nodarbināti gandrīz puse darbaspēka. Valsts ražo rīsus, kaučuku, manioku, kukurūzu un cukurniedres. Kambodža lielā mērā ir pašpietiekama rīsu ziņā un ir nozīmīga slīpētu rīsu eksportētāja.
- Galvenie lauksaimniecības eksporta produkti: Rīsi, kaučuks un manioka ir Kambodžas galvenie lauksaimniecības eksporta produkti. Valdība strādā, lai uzlabotu savu lauksaimniecības produktu kvalitāti, lai palielinātu to konkurētspēju starptautiskajos tirgos.
3. Tūrisms
- Kambodžas bagātīgā vēsture un kultūras mantojums, īpaši Angkor Wat tempļa komplekss Siem Reapā, padara to par iecienītu tūristu galamērķi. Tūrisma nozare ir kļuvusi par vienu no lielākajiem valsts IKP veicinātājiem, radot darbvietas un palielinot ārvalstu valūtas ieņēmumus.
- Tūrisma apskates objekti: Papildus Angkor Wat, Kambodžas citi nozīmīgākie tūristu galamērķi ir galvaspilsēta Pnompeņa un Taizemes līča piekrastes zonas, piemēram, Sihanukvila.
4. Būvniecība un nekustamais īpašums
- Kambodžas būvniecības un nekustamā īpašuma sektors ir piedzīvojis ievērojamu izaugsmi, ko veicinājis pieaugošais ārvalstu tiešais investīciju apjoms un pieprasījums pēc jaunas infrastruktūras. Jo īpaši Pnompeņā ir vērojams komerciālā un dzīvojamā nekustamā īpašuma attīstības uzplaukums, tiek būvētas daudzas augstceltnes un iepirkšanās centri.
- Investīcijas: Ārvalstu investīcijām, īpaši no Ķīnas, ir bijusi liela nozīme Kambodžas infrastruktūras, tostarp ceļu, tiltu un komerciālo ēku, attīstībā.
5. Enerģija
- Kambodžas enerģētikas sektors joprojām attīstās, valdībai koncentrējoties uz valsts elektroenerģijas ražošanas jaudu paplašināšanu, lai apmierinātu pieaugošā iedzīvotāju skaita un rūpniecības vajadzības. Hidroenerģija un saules enerģija ir noteiktas kā galvenās jomas turpmākai izaugsmei.
- Hidroenerģija: Mekongas upei un tās pietekām ir ievērojams hidroenerģijas potenciāls, ko valdība strādā, lai izmantotu, lai samazinātu atkarību no importētas elektroenerģijas no kaimiņvalstīm.
